Strīdas par caurumu pirms 3400 gadiem apbedīta vīrieša galvaskausā

Abi brāļi guldīti kapā apmēram pirms 3400 gadiem – vēlīnajā bronzas laikmetā. Skeleti liecina, ka abi cietuši no deģeneratīvām slimībām, taču apglabāti ar godu, kāds parasti izrādīts augsta sociālā statusa personām. Un vienam no skeletiem galvaskausā redzams kvadrāta formas caurums. Par to, vai trepanācija veikta kā ārstnieciska iejaukšanās, vai tomēr bijis pēcnāves rituāls, eksperti vēl strīdas.

Trepanācija ir, iespējams, viena no senākajām medicīniskajām manipulācijām – kopš 19. gadsimta atrasti simtiem arheoloģisku liecību šai operācijai. Dažas no tām ir pat ļoti senas un datējamas ar vidējā akmens laikmeta jeb mezolīta beigu posmu pirms apmēram 7000 gadu. Tiesa, visticamāk, tā nav senākā ķirurģiskā manipulācija, ko mūsu senči veikuši. Nesen izdevumā "Nature" vēstīts par kāda pusaudža mirstīgajām atliekām, kas uzietas Borneo salā. Pazīmes liecina, ka pirms 31 tūkstoša gadu apglabātajam cilvēkam veikta mērķtiecīga daļēja kājas amputācija. Kāpēc pētnieki domā, ka tā bija operācija, nevis traumas rezultātā notikusi amputācija – par to vairāk vari uzzināt šajā rakstā:

Akmens laikmeta ķirurģija – atrastas liecības par senāko amputāciju vēsturē

Trepanācija ir operācija, kurā tiek atvērts kāda kaula dobums. Pārsvarā runa ir par atvērumu galvaskausā. Metodes laika gaitā bijušas dažādas. Neirozinātnieka Čārlza Grosa grāmatā "Caurums galvā" ("A Hole in the Head") īsi izskaidrotas piecas galvenās. Pirmā veikta, izmantojot kādu asu priekšmetu (krama, akmens rīkus, vēlāk speciāli trepanācijai pielāgotus metāla nažus). Ar tiem ieskrāpēti četri iegriezumi galvaskausā, veidojot kvadrātu. Šo metodi izmantoja indiāņi, kas mita mūsdienu Peru teritorijā. Liecības par šīs procedūras izmantošanu atrastas arī mūsdienu Francijas un Izraēlas teritorijā.