Pēris, Pūka, Pirāts, Zīle un citi dzīvnieciņi, kuri mājo SOS bērnu ciematos

Vienā no Valmieras ciemata ģimenēm mājo arī traki skaļi mazie papagailīši Čārlijs un Ariela, bet Īslīces ciematā – jūrascūciņa Beta. Viņas saimnieks ir smaidīgais Emīls (attēlā). Vārdus dzīvnieciņiem visbiežāk dod paši bērni, un arī to izvēle mazajiem ir interesants un nozīmīgs brīdis, kad viņi var ļaut vaļu savai fantāzijai. Redz, skaistā papagaiļu meitene tikusi pie jūras princeses Arielas vārda no populārās Volta Disneja multiplikācijas filmas.

„Mājdzīvnieki palīdz SOS audžuģimenēs augošajiem bērniem mācīties uzņemties rūpes un atbildību. Svarīgs ir arī fiziskais kontakts ar dzīvniekiem, jo tas iemāca, cik nozīmīgs ir maigs pieskāriens un to, ka mazākiem nedrīkst darīt pāri,” stāsta Dace Dzedone. Neatsverama vērtība ir beznosacījumu mīlestībai, ko dzīvnieciņi spēj dāvāt bērniem. Kurš gan cits spēj bez mazākajiem iebildumiem pieņemt cilvēku ar visām viņa vājībām un netikumiem, piedot pilnīgi visu, ja ne četrkājainais mīlulis?

Puisēns Jānis, kurš aug vienā no Valmieras ciemata SOS ģimenēm, rūpējas par kaķīti vārdā Pēris. „Kā es par viņu rūpējos? Ielieku viņam barību, kad viņš ir izsalcis. Kopā ar mammu Ināru tīram arī viņa kasti. Pērim ir 17 gadu un pašlaik viņš ir visvecākais kaķis ciematā. Viņš ir melns ar baltām ķepiņām un zaļām acīm. Pēris ir mazliet nosirmojis – purniņš, ūsas un uzacis ir baltas. Skaists!”

„Pērim ļoti nepatīk, ja mājās ir kādas aizvērtas durvis – tad viņš noteikti uzlēks uz kliņķa un tās attaisīs,” par savu mīluli stāsta Jānis. „Vēl viņam nepatīk, ja kāds kaķis staigā pa viņa teritoriju – tad viņš uzreiz kaujas! Visvairāk dabū Vilsons – mammas Ingas kaķis no blakus mājas, kādreiz noraujas arī Bruno. Mikijs pie mums vairs nenāk, jo ir jau dabūjis pa ausīm. Bet Melvina Pērim patīk. Vienmēr, kā tiek ārā, tā kārtējo reizi "iezīmē" krūmiņus. Pa visu savu garo mūžu vienu vienīgu reizi ir noķēris vienu putniņu – zīlīti.”

„Kad atnākam mājās, tad Pērim vienmēr ir jāatvainojas – gan par to, ka esam viņu atstājuši vienu, gan par to, ka "laikus" neesam viņu ielaiduši mājās pēc pastaigas. Atvainošanas ir tāda – ieliekam vairāk barības un viņš ir mierā!” smejas Jānis.

„Staipīt kaut kur Pēri drīkst tikai mazais brālis Jānītis – tad viņš neko nesaka. Ja mēs, lielākie bērni, viņu pārlieku murcām, tad reizēm dabūjam ar nagiem. Bet tā, ja ir labā noskaņojumā, Pēris ieraušas klēpī un gaida, kad viņam iedos kaut ko garšīgu. Parasti – manā klēpī,” priecājas puisēns.

Lai padarītu SOS ciematu bērnu ikdienu priecīgāku un palīdzētu viņiem tikt galā ar dažādām psiholoģiska rakstura problēmām, ‘Pedigree’ un ‘Whiskas’ šī gada maiju visās Baltijas valstīs pasludinājuši par mājas mīluļu mēnesi, jo ikviens dzīvnieku barības ‘Pedigree’ vai ‘Whiskas’ pirkums visos veikalu tīkos palīdzēs SOS bērnu ciematu bērniem satikt suņus - terapeitus kanisterapijas nodarbībās. No 1. līdz 31. maijam, iegādājoties jebkuru ‘Whiskas’ vai ‘Pedigree’ dzīvnieku barību, 3% no katra iegādātā produkta vērtības tiks ziedoti dzīvnieku terapijas nodrošināšanai SOS bērnu ciematos augošajiem bērniem.