Desmit zinātniski mīti, kuriem tic gandrīz ikviens

Ir lietas un parādības, par kurām mēs, parastie mirstīgie, esam pārliecināti teju kopš dzimšanas, bet zinātnieki vīpsnā un uzskata par dīvainām iedomām. Dažus no mītiem kliedēt nolēmis kanāls "National Geographic", piedāvājot gan īsu to atspēkojumu, gan ik sestdienas vakaru demonstrējot zinātniskus raidījumus, kurās iztirzās daudz dažādu interesantu tēmu.
Desmit zinātniski mīti, kuriem tic gandrīz ikviens
1
Zibens vienā vietā nesper divas reizes. Zibenim nav atmiņas, tādēļ tas itin mierīgi var iespert jebkur. Bieži – torņos, baznīcās, kalnos, augstos kokos, stabos. Apkārtnē augstākie objekti ne vienmēr ir pirmie upuri. Zibens var neiespert kokā, bet gan jumtā tam līdzās. Televīzijas tornis vai debesskrāpis, kura augstums pārsniedz 300 metrus, gan teju garantēti saņems vismaz vienu spērienu, ja negaiss plosīsies tieši virs tā. Piemēram, Ņujorkas „Empire State Building" zibens trāpa apmēram 25 reizes gadā. Bet kāds entuziasts vētrainā naktī 2014. gadā fiksējis 17 zibens spērienus Čikāgas trīs augstākajos debesskrāpjos.
EPA/LETA
Desmit zinātniski mīti, kuriem tic gandrīz ikviens
2
Mēness tumšo pusi Saule nekad neapspīd. Daži domā, ka Zemes pavadonim ir tumšā puse, kas ir sasalusi, visu pamesta, ļaunu spēku apsēsta. Patiesībā Saule secīgi apspīd visu Mēness virsmu, vien Zemes pievilkšanas spēka un eliptiskās orbītas dēļ daļa paliek slēpta mūsu skatiem. Tā kā Mēness apgriežas ap savu asi tikpat ilgā laikā, cik apriņķo mūsu planētu, redzam tikai vienu tā pusi, bet rūpīgs novērotājs var redzēt apmēram 59% no tā virsmas.
Shutterstock


Desmit zinātniski mīti, kuriem tic gandrīz ikviens
3
Meteorītiem nonākot atmosfērā, tie berzes iespaidā sakarst un tādi sasniedz Zemi. Šķiet, visi zina, ka divu objektu saskaršanās rada berzi, savukārt tās rezultātā rodas siltums. Kad meteorīti nonāk atmosfērā, tie uzkarst tik ļoti, ka spīd un ir redzami simtiem kilometru tālu. Taču šos kosmosa ķermeņus uzkarsē nevis berze, bet gan atmosfēras spiediens. Ja gāzi saspiež, tā kļūst karsta. Meteors, kustoties ar ātrumu 15 km sekundē vai vairāk, tik ļoti saspiež gaisu sev priekšā, ka tas kļūst ļoti karsts un sakarsē meteorītu. Brīdī, kad meteori ietriecas zemē, tie nav karsti, kā varētu domāt, bet gan auksti vai pat ļoti auksti. Meteorīti, kas sastāv no putekļiem, akmeņiem, ledus vai metāliem, miljardiem gadu ir atradušies kosmiskajā telpā – aptuveni trīs grādos virs absolūtās nulles. Tādēļ uzkarsušais gaiss ap meteoru nespēj neko citu, kā vien apsvilināt ārējos slāņus.
AFP/Scanpix


Desmit zinātniski mīti, kuriem tic gandrīz ikviens
4
Smadzeņu šūnas neatjaunojas. Protams, atjaunojas. Cilvēka ķermenī atjaunojas ikviena šūna, ja vien tam ir pietiekami daudz laika. Taču ilgi zinātnieki uzskatīja, ka smadzeņu darbība ir ļoti sarežģīta un tā varētu tikt traucēta, ja pieaugtu jaunas šūnas. Bet 1998. gadā Zviedrijā un ASV strādājošie pētnieki atklāja, ka pieauguša cilvēka smadzeņu atmiņas un mācīšanās centru šūnas var atjaunoties. Tas vieš cerību arī par jaunām metodēm Alcheimera slimības ārstēšanai.
Shutterstock


Desmit zinātniski mīti, kuriem tic gandrīz ikviens
5
Cilvēks atklātā kosmosā eksplodēs. Šo mītu ir radījušas zinātniskās fantastikas filmas, piemēram, „Total Recall", kurās izmantoti šausmu elementi. Patiesībā cilvēks atklātā kosmosā var izdzīvot 15 – 30 sekundes. Apmēram pēc 15 sekundēm skābekļa trūkums organismā izraisa bezsamaņu un nosmakšanu, taču ne eksplodēšanu. Krasās temperatūras izmaiņas – +120 0C Saulē un -100 0C ēnā – paplašinātu audus. Tāpat cilvēks būtu pakļauts nežēlīgai dažāda kosmiskā starojuma, Saules mikrodaļiņu plūsmas, citu gružu iedarbībai. Taču tas vairs nav svarīgi, jo nāve iestātos jau pirmo minēto iemeslu dēļ, un, tā kā kosmiskajā telpā nav skābekļa, tad ķermenis varētu pārvietoties izplatījumā gadiem ilgi.
Vida Press


Desmit zinātniski mīti, kuriem tic gandrīz ikviens
6
Polārzvaigzne ir spožākā zvaigzne ziemeļu puslodes debesīs. Tā nav – Sīriuss ir par 1,47 zvaigžņlielumiem spožāks. Svarīgākā ir Polārzvaigznes pozīcija debesīs – tā atrodas tuvu debess ziemeļpolam, ap kuru griežas visas ziemeļu puslodes debesis, ir viegli atrodama un redzama pat spožās pilnmēness naktīs. Tādēļ Mazo Greizo Ratu spožākā zvaigzne vienmēr ir bijusi labs pavadonis ceļotājiem. Polārzvaigzne patiesībā ir trīs zvaigžņu sistēma, kur ap vienu galveno zvaigzni riņķo vēl divas.
AP/Scanpix


AppleMark
7
No augstceltnes krītoša sīka monēta var nogalināt gājēju. Vēl viens mīts, kas kļuvis populārs, pateicoties filmām. Patiesībā jebkura sīka monēta ir un paliek sīka monēta, tādēļ lejā stāvošs cilvēks varētu sajust tikai nepatīkamu dzēlienu. Centu būtu grūti pārvērst nāvējošā ierocī, jo tas ir pārāk sīks, plakans un saskaras ar pārāk lielu gaisa pretestību. Jā, plakanā forma palielina gaisa pretestību. Eksperimenti liecina, ka monētiņa sasniedz savu maksimālo ātrumu apmēram 15 metrus no kritiena sākumpunkta un pēc tam krīt ar konstantu ātrumu 40km/h. Ja nebūtu gaisa, tad ātrums sasniegtu 335 km/h, un „bolīds" varētu kaitēt lejā stāvoša cilvēka galvaskausam.
F64


Desmit zinātniski mīti, kuriem tic gandrīz ikviens
8
Kosmosā nav gravitācijas. Jādomā, ikviens ir redzējis attēlus, kur astronauts lēkā pa Mēness virsmu gluži kā cilvēks pagalmā pa batutu. Lēkā tā, it kā nebūtu nekāda smaguma spēka. Taču arī kosmosā darbojās pievilkšanās spēki (gravitācija), un astronautu šķietamo bezsvaru rada fakts, ka viņi riņķo orbītā ap Zemi. Patiesībā viņi krīt uz virsmu, bet vienlaikus pārvietojas uz sāniem, to nesasniedzot. Pievilkšanās spēks samazinās līdz ar attālumu (samazinājums ir distance kvadrātā), taču tas nekad nesasniedz nulli.
Vida Press


Desmit zinātniski mīti, kuriem tic gandrīz ikviens
9
Pārtiku drīkst pacelt piecas sekundes pēc nokrišanas. Proti, ja jūs nometat pārtiku uz grīdas, tad jums ir piecas sekundes, lai to paceltu, pirms tā kļūst tik netīra, ka vairs nav lietojama. Piedodiet, bet grīdas tīrība ir daudz svarīgāks faktors, jo uz tās esošās baktērijas uzreiz nokļūst uz pārtikas. Ja vēlaties izvairīties no baktērijām, tad nekad neēdiet to, kas ir nokritis uz grīdas, vai pirms ēšanas to labi nomazgājiet.
LETA


Desmit zinātniski mīti, kuriem tic gandrīz ikviens
10
Evolūcijas rezultātā notiek attīstība uz augšu. Protams, dabiskā atlase iznīcina neveselīgus gēnus, tomēr organismi saglabā daudz nepilnību. Daži piemēri: sēnes, haizivis, vēži un sūnas. Šie organismi ir pilnībā pielāgojušies videi un izdzīvojuši bez īpašiem uzlabojumiem. Tādējādi evolūcija ne vienmēr nozīmē augstāku attīstību, dabiskā atlase nozīmē precīzu pielāgošanos videi.
AFP/Scanpix
Agrāk nepublicētas 'National Geographic' fotogrāfijas Agrāk nepublicētas 'National Geographic' fotogrāfijas   (1)
Pirmais cilvēks nolaidies 1000 grādu karstajos 'elles vārtos' Pirmais cilvēks nolaidies 1000 grādu karstajos 'elles vārtos'   (7)
10 ārsti, kas veikuši amorālas manipulācijas ar pacientiem 10 ārsti, kas veikuši amorālas manipulācijas ar pacientiem   (7)
Iespaidīgākās bildes, kas uzņemtas ar Habla teleskopu Iespaidīgākās bildes, kas uzņemtas ar Habla teleskopu   (2)
Pievienot komentāru
Komentāri
Komentēšana atļauta tikai reģistrētiem lietotājiem!
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus
Pievienojies sekotājiem, lai nepalaistu garām visu interesanto, trendīgo un drosmīgo.
Es jau esmu lietas kursā, paldies par atgādinājumu.