1994. gadā Francijas dienvidos nejauši tika atklāta Šovē ala, kas sevī slēpj vairāk nekā 1000 petroglifu - pašus senākos no cilvēcei zināmajiem klinšu zīmējumiem.
1
Ar domām par atrasto artefaktu sargāšanu, UNESCO eksperti alu ir iekļāvuši cilvēces kultūras mantojuma sarakstā.
AFP/Scanpix
2
Vēsturnieki lēš, ka vairums zīmējumu varētu būt vismaz 30 000 gadu veci, taču paši senākie no tiem - pat 36 000.
AFP/Scanpix
3
Zinātnieki uzskata, ka šīs pēdas ir atstājusi pirmā cilvēces kultūra Eiropā - tātad paši pirmie Eiropas mākslinieki. Mēs, protams, vēlamies piebilst, ka šie varētu tikt klasificēti kā vēstures pirmie grafiti paraugi.
AFP/Scanpix
4
Šobrīd, 20 gadus pēc Šovē alas atklāšanas, arheologi klinšu zīmējumus attiecina uz Orinjakas kultūru, kas esot pazīstama ar šādiem zīmējumiem. Tie, starp citu, tiek uzskatīti par mākslinieciski augstvērtīgiem.
AFP/Scanpix
5
Zīmējumi ir visai plaši - tie aizņem 8500 kvadrātmetru lielu platību. Tāpat tiek uzskatīts, ka ala, kas atrodas 25 metrus zem zemes, tika nosprostota akmeņu nogruvumā pirms 23 000 gadu.
AFP/Scanpix
6
Augstvērtīgajos petroglifos galvenokārt ir attēloti senās pasaules plēsīgie zvēri - mamuti, savvaļas kaķi, degunradži, bizoni, lāči un sumbri.
AP/Scanpix
7
Alu drīkst apmeklēt tikai 200 pētnieki ik gadu, taču vietējās varas iestādes plāno netālu no tās izgatavot precīzu kopiju, kas vēstures mīļotājiem būs pieejama no 2015. gada pavasara.
