Skaļākās politiskās slepkavības mūsdienu Krievijas vēsturē

1998. gada 20. oktobrī savas mājas kāpņutelpā Sanktpēterburgā tika nošauta pati prominentākā tā brīža Kremļa kritiķe, opozīcijas deputāte Gaļina Starovoitova. Sodīti tikai slepkavības izpildītāji, bet ne pasūtītāji.

2004. gada 9. jūlijā uz ielas nošauts ASV dzimušais žurnāla ‘Forbes’ Krievijas izdevuma redaktors Pāvels (Pols) Hļebņikovs – viņš tobrīd izmeklēja vērienīgu naudas atmazgāšanas shēmu, kurā iesaistītas Čečenijas organizācijas un bijušie VDK aģenti. Noziedznieki Hļebņikovu tikai ievainoja, bet slimnīcā ārsti iesprūda liftā, kur žurnālists arī nomira. Viņa slepkavība ir atklāta, taču neviens nav sodīts.

2006. gada 7. oktobrī savas mājas liftā nošauta žurnāliste un grāmatu autore Anna Poļitkovska, kura atmaskoja cilvēktiesību pārkāpumus Čečenijā un nesaudzīgi kritizēja Vladimira Putina diktatūras metodes. Par šo noziegumu sodīti tikai izpildītāji.

2006. gada 23. novembrī pēc ilgstošas atrašanās slimnīcā nomira Aleksandrs Ļitviņenko – bijušais VDK aģents un Kremļa finanšu shēmu atmaskotājs. Pēc vairākkārtējas diagnozes mainīšanas tika secināts, ka viņš noindēts ar poloniju. Ļitviņenko tika apglabāts slēgtā sarkofāgā, bet slepkavība joprojām nav atklāta.

2009. gada 14. jūlijā savas mājas priekšā tika nolaupīta čečenu cilvēktiesību žurnāliste un aktīviste Natālija Estemirova. Viņu pārveda pāri robežai uz Ingušiju, nošāva un izmeta notekgrāvī. Estemirova tika uzskatīta par Poļitkovskas ideju turpinātāju. Viņas slepkavība nav atklāta.

2009. gada 16. novembrī gāja bojā jurists Sergejs Magņickis, kurš bija atklājis vērienīgu shēmu, kā lielos apjomos tiek izzagts valsts budžets. Viņš mira slimnīcā, bet viņa advokāti paziņoja, ka nāve iestājusies tāpēc, ka Magņickim ilgstoši atteikta medicīniskā palīdzība. Magņicka nāve netika kvalificēta kā slepkavība.