Latviešu motociklisti Laosā pie varenās Mekongas krastiem - 'Ceļā uz brīvību' (6. daļa)
Sestajā ceļojuma daļā brīvības meklētāju ceļi aizved uz Indoķīnas milzīgo ūdens artēriju Mekongu, gar kuru ceļš ved uz briesmu stāstiem apvīto kādreizējo sarkano khmeru pārvaldīto zemi Kambodžu.
1
Mēs atrodamies pašos Laosas ziemeļos, kur Ķīnas robeža stiepjas apmēram 200 km garumā, un Vjetnamas robeža atrodas vien kādu 70 km attālumā. Kalnu augstums svārstās no 1500 līdz 2500 metriem. Mēs braucam pa ceļu, kurš kartē atzīmēts kā „dirt road all wether” (dubļi uz ceļa visos laikapstākļos). Tas nozīmē, ka tūristi šeit ieklīst ļoti reti.
On the Way of Freedom
2
Esam Vjangčaņa pilsētā.Toties jaunas riepas, atsūtītas ar DHL ir klāt, tāpēc mēs atrodam omulīgu servisu ielas malā, kur taisnojam Mongolijā sadauzītos diskus un mainām riepas.
On the Way of Freedom
3
Ir sācies rīsu ražas novākšanas laiks, un ceļa malas noklātas ar palmu paklājiem, uz kuriem graudi un mazie sarkanie pipari, kuri tiek bērti klāt pie visiem ēdieniem, tiek izklāti žāvēšanai. Virtuve lielā mērās ir līdzīga taju virtuvei: ēdot Tom Yam zupu, izjūtas tādas pašas kā sēžot astoņdesmitgrādīgajā pirtī. Visur piedāvājumā „sticky rice” - lipīgie rīsi, kas tiek gatavoti īpašā veidā tos tvaicējot, kamēr tie kļūst stingri un lipīgi un garšīgāki par parastajiem.
On the Way of Freedom
4
Šodien ir jātiek līdz Van Vieng un pa ceļam vēl jāiebrauc aplūkot Plain of Jars, pļava, kur divus tūkstošus gadu veci trīs centnerus līdz divas tonnas smagi un divarpus metrus augsti akmens kausi izsvaidīti apmēram 25 hektāru platībā. Mazākos no tiem jau aizstiepuši kolekcionāri, bet zinātnieki vēl nav līdz galam atklājuši to izcelšanos un pielietojumu - esot divas versijas: kausi bijuši paredzēti vai nu vīna, vai rīsu glabāšanai.
On the Way of Freedom
5
Vēstures mantojums: “Kara laikā no 1964. līdz 1973. gadam šeit tika nomesta vairāk kā pustonna sprāgstvielu uz vienu Laosas iedzīvotāju. Daudzās vietās, kā mēmi liecinieki neprātīgajam karam, vēl joprojām mētājas nesprāgušie šāviņi un cita kara tehnika.”
On the Way of Freedom
6
Saņemam pases ar Kambodžas vīzu – pēc tās nosacījumiem, mēs varam uzturēties Kambodžas Karalistē trīs mēnešus. Tagad nesamies uz Taizemes vēstniecību, bet ir par vēlu. Papīrus pieņem tikai no rītiem, un vīzas izsniedz tikai pēc divām dienām - tā kā rīt ir piektdiena, tad vīzu saņemsim tikai pirmdien. Tas mums neder, jo pēc grafika Kambodžai ir ieplānota tikai viena nedēļa.
On the Way of Freedom
7
Iebraucam Paksē. Pirms četrām dienām pār pilsētu esot brāzusies viesuļvētra, bet uzkrītoši postījumi nekur nav manāmi, vienīgi upju līmenis ir stipri pacēlies, un daudzi lauki ir noplūduši ar ūdeni.
On the Way of Freedom
8
Salas austrumu daļa ir pārsvarā apbūvēta ar nogurušiem bungalo, tāpēc sakām kapteinim, lai pabrauc vēl uz priekšu līdz, pirms paša dzelzceļa tilta, kuru būvējuši franči, ieraugam izkārtni ar uzrakstu „River Garden”.
On the Way of Freedom
9
Par 4000 salām uz Mekongas upes, Laosas un Kambodžas pierobežā dzirdējām jau no begpekeriem Ķīnā. No tām uz divām lielākajām var pārcelties - Don Khong ir lielākā no tām un vairāk tūristu apmeklēta, tāpēc izvēlējāmies otru, kura atrodas pašos dienvidos, vien nieka 10 kilometru attālumā no Kambodžas robežas.
On the Way of Freedom
10
20 minūtes ir jāiet ar kājām līdz varenajām krācēm, kuras šajā vietā ir horizontāli izstiepušās pāri visai Mekongai. Tagad, kad ūdens līmenis ir visaugstākais, skats ir sevišķi iespaidīgs. Sausajā sezonā ir iespēja arī šeit vērot saldūdens delfīnus, bet patreiz tie turas tālāk no krācēm. Tūristu šeit ir ļoti maz.
On the Way of Freedom
11
Pie vakariņām pierunājam kaimiņu nodemonstrēt kokosriekstu iegūšanas tehniku: puisis uzmet sev pie pēdām cilpu no vienkārša lakata un minūtes laikā jau ir desmitmetrīgās palmas galotnē. Mēģinām arī mēs, bet kaut kā nesanāk.
On the Way of Freedom
12
Brīdī kad piebraucam pie Laosiešu robežsargiem, tie salmu lapenē sasēdušies spēlē kārtis. Visa izbraukšanas procedūra aizņem ne vairāk par piecām minūtēm, un neviena jautājuma par tranzīta procedūru tehnikai un tāpat par mūsu bagāžu, nav nekas arī jāmaksā. Pagaidām šis ir labākais robežpunkts mūsu ceļā. Paliec sveika Laosa, zeme, kur vienmēr būs vēlēšanās atgriezties!
On the Way of Freedom
Atgādinām, ka arī turpmākajās nedēļās Skats.lv turpinās atskatīties uz latviešu dēkaiņu piedzīvojumiem Austrālijas braucienā.
