Latvija Eiropā - Iveta Grigule un Tatjana Ždanoka

Balsojuma duelī Ždanoka uzvar arī svītrojumu ziņā - kamēr viņas pārstāvētās ‘Latvijas Krievu savienības' fani savam 1. numuram ir veltījuši vien 389 mīnusus, Grigules vārdam, kas ‘Zaļo un Zemnieku savienības' sarakstā ierindojās 3. vietā, pildspalva pāri ir braukusi 4483 reizes.

Atskatoties uz privāto dzīvi, abām sievietēm ceļā uz Briseli būs par ko parunāt - kā viena, tā otra savā pagātnē tur šķirtu laulību. Tāpēc šobrīd, ticam, visa uzmanība tiek veltīta karjerai un politikai.

Ja Ždanoka var lepoties ar matemātikas doktores statusu, ko ieguvusi 1992. gadā, kā arī ar stažēšanos Monpeljē universitātē Francijā (1983. gadā), Iveta Grigule pārstāv kultūras fronti, savā CV turot Latvijas Kultūras akadēmijas mākslas bakalaura grādu kultūras socioloģijas programmā (1998. g.), kā arī ārējo sakaru struktūrvienības vadītājas kvalifikāciju, kas iegūta Latvijas Universitātē 2000. gadā.

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām abas politiķes piekopa radikāli atšķirīgu reklāmas kampaņu. Kamēr Iveta Grigule uz sabiedriskā transporta reklamēja, ka cilvēks ir vissvarīgākais, Ždanoka par savu parādīšanos medijos gādāja Ukrainas kontekstā, dodoties novērot starptautiski neatzīto Krimas referendumu, kā rezultātā ‘BBC' tika nosaukta par ‘krievu aģenti’.

Pirms mešanās politikas virpulī, Ždanoka no 1972. līdz 1990. gadam uzkrāja pieredzi Latvijas Universitātē kā asistente, vecākā pasniedzēja un galu galā LU augstākās matemātikas katedras docente. Savukārt Grigule 1988. gadā startēja kā starptautiskā jaunatnes tūrisma biroja ‘Sputņiks' instruktore, kā arī vēlāk kļuva par valsts akadēmiskā kora ‘Latvija' direktori.

Šajā brīdī mums atliek gaidīt rezultātus no politiskā dueta darbībā un cerēt, ka šī ķīmija nostrādās, Eiropai prezentējot Latviju kā ļoti kolorītu un daudzpusēju zemi.