Lindermana nebeidzamā cīņa - no erotikas līdz politikai

2012. gadā, piemēram, Lindermans centās pārstāvēt ‘Latgales iedzīvotāju vēlmes’, kad paziņoja, ka Latgale ir pelnījusi savu autonomiju. Šī ideja aktīvistam ienāca prātā kā atbilde valdošo partiju centieniem apturēt referendumu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.

Vladimirs Lindermans pastāvēja par savu godu un cieņu pēc tam, kad bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga viņu nosauca par ‘sabiedrībai bīstamu elementu un ekstrēmistu’. Aizskartais aktīvists sava goda aizskaršanu novērtēja ar 5000 latiem, ko tā arī piedzīt neizdevās.

Tāpat 2009. gadā Lindermans bija ļoti izbrīnīts par saņemto 200 latu sodu, kas tika piešķirts par 9. maijā izmantotā II Pasaules kara laika karoga izmantošanu. Uz tā bija attēlots sirpis un āmurs.

2013. gadā Lindermans metās uz vienu roku ar Kasparu Dimiteru, biedrības ’Sargāsim mūsu bērnus!’ ietvaros, aicinot rīkot tautas nobalsošanu par Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozīšanu, kas, viņuprāt, bija jāpapildina ar pantiem par aizliegumu popularizēt viendzimuma attiecības.

2010. gadā Lindermans mēģināja iegūt Latvijas pilsonību. Tiesa, kaut kādu apsvērumu dēļ tas neizdevās (precizējot - uz pilsonību var pretendēt cilvēks, kas piecus gads nodzīvojis Latvijā, bet Lindermans no 2002. līdz 2008. gadam dzīvoja Krievijā), tāpēc aktīvists nekavējās ierosināt tiesvedību ar Pilsonības migrācijas lietu pārvaldi.

Brīdī, kad valstī aktuāls temats bija krievu valodas statuss, Lindermans teica videouzrunu latviešiem, aicinot neuzsākt krusta karu pret krievu valodu. Zīmīgi, ka pie krūtīm viņš lepni nēsāja Barikāžu piemiņas zīmi. Vēlāk ‘Latvijas radio’ noskaidroja, ka patiesībā ordenis, ko Vladimirs uzdeva par savu, neesot īsti piederējis viņam - pārbaudot piemiņas zīmes numuru, izrādījās, ka tās īpašnieks esot rīdzinieks Aleksejs Kvasovs.