Pikaso ievieš izmaiņas visu laiku dārgāko gleznu topā

Vislielākā summa, kāda jebkad samaksāta par kādu gleznu, ir 300 miljoni dolāru, un šādu summu pircējs atdeva par Pola Gogēna 1892. gadā radīto gleznu ‘Kad tu mani precēsi?’. Privātā kārtā šī glezna tika pārdota šī gada februārī, un arī tās pircējs nav zināms, lai gan ir aizdomas, ka tagad tā atrodas Katarā.

Publicitātes foto

Katarā atrodas arī otra visu laiku dārgākā glezna – Pola Sezanna ‘Kāršu spēlmaņi’ (1893), kas 2011. gada aprīlī privātā kārtā tika pārdota par 274 miljoniem dolāru.

Publicitātes foto

Savukārt trešā dārgākā glezna ir daugavpilieša Marka Rotko 1951. gadā gleznotā ‘No. 6 (Violet, Green and Red)’, kas pagājušā gada augustā tika pārdota par 186 miljoniem dolāru. Šīs gleznas pircējs gan ir zināms – tas ir krievu biznesmenis un Francijas futbola kluba ‘AS Monaco’ īpašnieks Dmitrijs Ribolovļevs.

Publicitātes foto

Nupat pārdotā Pikaso glezna ‘Alžīrijas sievietes (O versija)’ ierindojusies topa ceturtajā vietā. Tas ir viens no gleznu sērijas darbiem, ko Pikaso radīja laikā no 1954. līdz 1955. gadam, savas Alžīrijas sievietes sanumurējot no A līdz O. Visām šīm versijām par iedvesmu kalpojusi Ežēna Delakruā glezna ‘Alžīrijas sievietes’ (1834).

Publicitātes foto

Piektajā vietā ir Džeksona Polloka glezna ‘No. 5, 1948’, kas tajā gadā arī gleznota. 2006. gadā amerikāņu biznesmenis Deivids Džefens to pārdeva meksikāņu biznesmenis Davidam Martinesam. Darījuma summa – 165,4 miljoni dolāru.

Publicitātes foto

Tāpat Džefenam savulaik piederēja arī visu laiku sestā dārgākā glezna – Villema de Kūninga ‘Sieviete III’ (1953). Dažas dienas pēc šķiršanās no Polloka šo gleznu no Džefena nopirka amerikāņu biznesmenis Stīvens Koens. Šī darījuma summa – 137,5 miljoni dolāru.

Publicitātes foto

Savukārt dārgāko gleznu topa septītajā vietā ir vēl viens Pikaso – 1932. gadā gleznots darbs ‘Le Rêve (Sapnis)’. Arī tās īpašnieks ir jau minētais Stīvens Koens, kurš 2013. gadā par to samaksāja 158,5 miljonus dolāru.

Publicitātes foto

Astotajā vietā ir Gustava Klimta glezna ‘Adeles Blohas-Baueres portrets I’ (1907), ko 2006. gadā par 158,4 miljoniem nopirka amerikāņu biznesmenis un kolekcionārs Ronolds Lauders.

Publicitātes foto

Devītajā vietā ierindojusies Vinsenta van Goga glezna ‘Doktora Gašē portrets’ (1890), kas ‘Christie’s’ izsolē 1990. gadā tika pārdota par 152 miljoniem dolāru. To nopirka japāņu papīra ražošanas magnāts Rioeji Saito, uz to brīdi kļūstot par pasaulē dārgākās gleznas īpašnieku.

Publicitātes foto

Savukārt dārgāko gleznu desmitnieku noslēdz Frensiss Bēkons ar gleznu ‘Three Studies of Lucian Freud’ (1969), kurā redzams viņa amata brālis Freids. 2013. gadā pae 145 miljoniem dolāru to nopirka amerikāņu magnāta un kolekcionāra Stīva Vinna bijusī sieva Eleina Vinna.

AP/Scanpix