Skriešanas tradīcijas Latvijā - veiksmes un neveiksmes

2010. gadā uz skriešanu bija pulcēta visai specifiska auditorija, proti, dvīņi. Diemžēl cilvēku masas maratonu apkārt negāza - to apmeklēja aptuveni 20 brāļu un māsu pāri, kuri, protams, savu dvīņu statusu apliecināja līdzīgi saģērbjoties. Tiesa, nav precizēta informācija, vai piedalījās kāds siāmas dvīnis.

14. reizi šogad norisinājās ‘atvērtākais' no visiem maratoniem - Kuldīgas pliko skrējiens. Šī ir viena no tām disciplīnām, kas skatītājus pulcē vairāk par skrējējiem. Gadu no gada maratona vērotāji ar nelielu vilšanos atzīst - sievietes tomēr ir kautrīgākas par tēviņiem, jo gandrīz visu skrējēju (un dīvainā kārtā arī skatītāju) masas daļu sastāda tieši pašpārliecināti vīri.

2004. gadā ‘Aigara Fadejeva aģentūra' pirmo reizi Latvijā rīkoja pasākumu ar nosaukumu ‘Sieviešu solidaritātes skrējiens’, kura mērķis bija sveikt visas Latvijas sievietes 8. marta Starptautiskajā sieviešu dienā. Galu galā, kas var būt labāks sveiciens sieviešu dienā, kā vīriešu rīkots pasākums ar ekskluzīvu iespēju skriet. Pasākums norisinājās arī turpmākos divus gadus. Kaut arī Sieviešu solidaritātes skrējiens ‘izbeidzās’, dāmas bez iespējas skriet nepalika, iegūstot vairākus jaunus sieviešu maratonus.

Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta ir metusi izaicinājumu alus tradīciju cienītājiem. Augusta beigās pirmo reizi Latvijā norisināsies ‘Rīgas alus maratons’, kas apvieno divas neatņemamas lietas - skriešanu un alus dzeršanu. Parasti gan alus dzērāji skrienot ir redzami īsi pirms plkst. 22:00, kad veikalos beidz tirgot alkoholu, taču šis pasākums būs izņēmums. Tiesa, šķēršļus šim maratonam liek stiprā alkohola ražotāji, kuri apgalvo, ka tas aicina uz plašu alus patēriņu un nekontrolētu dzeršanu, kas būtu jāvērtē no likumiskā un ētiskā viedokļa. Skats.lv pieļauj, ka viens no kompromisa variantiem varētu būt skrējiens stiprā alkohola lietotājiem. ‘Cēsu spirta maratons’, piemēram.