Paceltas žalūzijas un 'lidojuma režīms' tālrunim – kam domāti lidsabiedrību noteikumi?

Ir vairāki būtiski noteikumi, kurus mēs paklausīgi izpildām katra lidojuma laikā. Šie noteikumi ir izcelti gan lidsabiedrību mājas lapās, gan bukletos. Par tiem ik reizi tiek atgādināts pirms lidmašīnas pacelšanās un nolaišanās, tie pat tiek reklamēti un izdziedāti dziesmu vārdos. Bet vai esam kādu reizi padomājuši, kādēļ ir tik svarīgi, piemēram, pacelt žalūzijas lidmašīnas nosēšanās brīdī?

Lidmašīnas pacelšanās un nolaišanās brīdī logu žalūzijām obligāti jābūt paceltām, jo tikai tā apkalpe var novērtēt situāciju ārpusē. Tā kā nolaišanās un pacelšanās ir bīstamākās lidojuma fāzes, ir svarīgi, lai apkalpes darbinieki varētu uzreiz pamanīt, ja ir notikusi kāda tehniska problēma, piemēram, dzinēja aizdegšanās. Savukārt evakuācijas nepieciešamības gadījumā apkalpes darbinieki var izvērtēt, vai ir droši izmantot izeju. Turklāt – atvērti logi ļauj mūsu acīm aprast ar dabīgo gaismu pēc ilga lidojuma.

Grūti iedomāties kaut ko briesmīgāku par priekšā sēdošu pasažieri, kurš atgāž krēsla atzveltni tā, ka aizmugurē sēdošajam vietas vairs neatliek. Turēt krēslu atzveltnes vertikālā pozīcijā ir ne tikai cieņa pret aizmugurē sēdošo pasažieri, bet arī lidsabiedrību prasība.

Pacelšanās un nolaišanās brīdī visām krēslu atzveltnēm jābūt paceltām, jo avārijas gadījumā atgāzta atzveltne var traucēt izkļūt no savas vietas aizmugurē sēdošajam pasažierim, kurš ir gandrīz vai iesprostots. Šī paša iemesla dēļ ejās nedrīkst likt personīgās mantas, kā arī nolaišanās laikā atstāt nolaistu galdiņa paliktni. Visām ejām jābūt brīvām, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātri evakuēties, neaizķeroties aiz citu pasažieru mantām, krēslu atzveltnēm un galdiņiem.

"Gaisma tiek pieklusināta, lai uzlabotu nakts redzamību evakuācijas gadījumā," "Euronews Travel" pastāstīja drošības un avārijas situāciju trenere Džodija Džārvisa. Apkalpes darbinieku un pasažieru pieradināšana pie vāja apgaismojuma nodrošina, ka avārijas gadījumā, kad lidmašīna pilnībā var iegrimt tumsā, visi būs pieraduši pie tumsas un varēs labāk orientēties.

Drošības demonstrējumos tiek arī rādīta avārijas pozīcija, kurā kājas cieši jāpiespiež pie grīdas, bet galva jānoliek uz virsmas, pret kuru tā visticamāk atsitīsies trieciena brīdī, piemēram, priekšējā sēdekļa atzveltni. Vienlaikus galva jāsatver no abām pusēm ar rokām. "Avārijas pozīcija tiek izmantota ārkārtas nosēšanās laikā, galvenokārt, lai novērstu inerces izraisītas traumas," skaidro Džārvisa.

Līdz pat 2013. gadam mobilajiem tālruņiem bija jābūt izslēgtiem lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī. Pēc tam šī prasība tika atcelta, taču tika ieviests noteikums par "lidojuma režīmu" tālrunim, kam obligāti jābūt ieslēgtam lidojuma laikā.

Sākotnēji šis noteikums tika ieviests, jo mobilo ierīču signāli traucēja pilotiem uztvert radiosignālus. Kaut arī šobrīd ir izstrādātas tādas lidojumu sistēmas, kuras netiek traucētas ar mobilo ierīču signāliem, tomēr lidsabiedrības joprojām saglabā piesardzību un pieprasa pasažieriem izmantot "lidojuma režīmu", jo, iespējams, ir vēl kādas nepārbaudītas ierīces, kas var traucēt pilotiem uztvert vajadzīgos signālus.

Avārijas gadījumā pasažieriem tiek piekodināts, ka personīgās mantas jāatstāj lidmašīnā. Tas ir nepieciešams, lai varētu pēc iespējas ātrāk veikt evakuāciju – precīzāk sakot, 90 sekunžu laikā. "Evakuācijas laikā jūsu rokassoma var aizņemt vietu, kura būtu nepieciešama citam pasažieriem, tāpat aiz tās var aizķerties, paklupt; tā var sabojāt evakuācijas slīdni vai uzkrist kādam uz galvas brīdī, kad notiek evakuācija," akcentē Džārvisa.

Savukārt pasažieri, kas lido augstpapēžu kurpēs, evakuācijas brīdī tiek aicināti noaut apavus, jo ir risks, ka smailie papēži var sabojāt evakuācijas slīdi. Nav arī ieteicams lidot istabas čībiņās, jo evakuācijai ir nepieciešami izturīgi un stingri apavi.