Būsim draugi? Padomi jaunas draudzības izveidošanai un noturēšanai

Droši vien ar cepumu dalīšanos vairs nepietiks (bet var mēģināt!), lai iegūtu jaunus dzīves kompanjonus. Kanzasas universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka ir vajadzīgas aptuveni 90 stundas, lai cilvēks no vienkārši paziņas kļūtu par draugu. Bet, lai kāds laimētu statusu "tuvs draugs", ar šo cilvēku jāpavada vismaz 200 stundas. Šajā laikā kopīgi kaut kas jādara. Piemēram, jāsarunājas, jāpastaigājas, jāspēlē galda spēles. Nepietiek vienkārši ar to, ka cilvēks eksistē blakus.

Psiholoģe Linda Blēra "The Guardian" stāsta, ka iegūt draugus pieaugušā vecumā var būt grūti: "Pamats draudzībai parasti ir kopīga pieredze. Kad tā pazūd, varam aizmirst, ka sākotnējais pamats bija līdzīgas aizraušanās vai intereses." Viņa apzināti ir mēģinājusi iegūt draugus – nevis nomainīt vecos, bet izveidot jaunu saikni ar kādu. "Draudzība ir kā sīpols. Ir visādi draugu slāņi, un iekšējais slānis pieder labākajiem draugiem – tādi dzīvē, iespējams, ir tikai divi vai trīs." Jauniegūti draugi reizēm var nesaprast, kā jūties, jo viņi zina tikai daļiņu no tevis – diez vai jebkad spēs salikt visu puzli, kā to, iespējams, spēja bērnības draugi. Tas jāsaprot un jāspēj pieņemt, proti, lai kādu labi iepazītu, vajadzīgs laiks un pacietība.

To ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, bet – jāpieņem noraidījums. Ja par spīti bailēm, mēģināsim būt atvērti jauniem cilvēkiem, pastāv daudz lielāka iespējamība, ka laika gaitā izveidosies draudzība. Ja būsim ieņēmuši galvā, ka šim cilvēkam tik un tā nepatīkam un nav nekādas jēgas mēģināt – apsveicami! Nekas arī nenotiks – paliksim vientuļi savā drošības un baiļu vīstoklī. Psiholoģijas profesore Entonija Stinsone "Psychology Today" saka šādi: "Ja cilvēks gaida, ka tiks pieņemts, viņš būs sirsnīgs, un tas patiesībā liks citiem viņu pieņemt. Bet, ja cilvēks jau sākotnēji sagaida noraidījumu, tad uzvedīsies vēsi, atsvešināti, un tas novedīs pie apkārtējo [draudzības] noraidījuma."

Pie durvīm pieklauvēt var pastnieks, tomēr draudzība nepieklauvēs – tā ir apzināti jāmeklē. Jā, reizēm draudzība aizsākas pilnīgi dabiski, bez piepūles, bet parasti ir jāiegulda darbs, lai attiecības izveidotu un noturētu. "Psychology Today" raksta: "Visi vēlas būt tavi draugi; viņi tikai gaida, kad to ierosināsi. Tā ir taisnība – var šķist, ka ikvienam jau ir savi draugi, taču pētījumi liecina, ka esam vientuļāki nekā jebkad agrāk." Un pat ja tā nav taisnība, pat ja visi nevēlas būt tavi draugi – ja tā domāsi, būsi atvērtāks, un cilvēki nebūs bieds, bet gan potenciālie dzīves kompanjoni.

Psiholoģe Linda Blēra "The Guardian" padalās ar pāris draudzības ieteikumiem:

Vajadzīga pašapziņa – jāpadomā par to, kas sevī patīk. Kad cilvēks jūtas apmierināts ar sevi, burtiski ārēji "spīguļo". Un tas ir visai simpātiski.

Vajadzīga aizraušanās, kaislības dzirksts – tā iespējams atrast cilvēkus ar līdzīgu aizraušanos. Piemēram, ja abiem patīk lasīt grāmatas, var dalīties savā kaislībā – dabiski veidosies temati, par ko runāt.

Ir jāriskē – ja nekad neuzdrošināsies, neko arī neiegūsi. "Tas nav tā, ka kaut ko zaudējat, ja satiekat kādu, kurš nav piemērots draudzībai. Tas nav zaudējums, tas ir mēģinājums," pārliecināta ir Blēra.

Jautājumi – tas ir labākais veids, kā izrādīt interesi – jautājot un klausoties atbildē, jo cilvēks tad jutīsies novērtēts un ieinteresēts sarunai. Galu galā diezin vai cilvēki vēlēsies būt draugos ar kādu, kurš to vien dara, kā runā par sevi...

Liec cilvēkiem saprast, ka tev viņi tiešām patīk – var pateikt kaut vai "priecājos tevi redzēt!" vai "man tiešām patika pavadīt laiku kopā ar tevi!". Cilvēkam ir svarīgi justies novērtētam. Laba draudzība izveidosies tikai tad, ja abas puses būs pārliecinātas par abpusēju patikšanu.