Kā samazināt temperatūru siltumnīcā, lai augi nepārkarstu

Pirmkārt, tas, kā siltumnīca uzsilst, atkarīgs arī no būves izmēra. Jo lielāka ir siltumnīca, jo lēnāk tā dienas laikā iesilst un lēnāk vakarā atdziest. Savukārt mazās siltumnīcas no rīta ātrāk iesilst, bet vakarā atdziest.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils skaidro, ka siltumnīcu "tradicionālais novietošanas virziens" ir ziemeļi–dienvidi, jo pret sauli ir vērsta mazākā siltumnīcas daļa, tā nepārkarsīs. Šādi zaudēsim agrā pavasarī vai rudenī, jo būs vēsāks.

"Cita lieta, ja ir kāda saimniecības ēka vai mājas dienvidu fasāde, tad pie tās var piebūvēt siltumnīcu. Tad es ieteiktu padomāt par akumulācijas siltumnīcām. Dienvidu pusē viss vienmēr ātrāk iesilst, var iegūt šo lieko siltumu, kas daļēji var aizstāt pat apkuri. Bet, ja šo siltumu neglabā, tad dienvidu pusē siltumnīca ļoti pārkarsīs."

Siltumnīcai izgaismotai jābūt vismaz no rīta līdz pēcpusdienai, arī vakarpusē saule mēdz karsēt, tāpēc ir pat labi, ja vakaros siltumnīcu neapspīd saule.

Vēdlogu ierīkošana ir viens no obligātiem nosacījumiem, lai rūpētos par augu labsajūtu siltumnīcā. "Gaisa apmaiņa veicina labāka mikroklimata veidošanos – mēs mazinām gaisa mitrumu, kas ir primāri pie slimību izplatības. Arī būtiski regulējam temperatūru, ar vēdināšanu izlīdzinām temperatūras svārstības." Narvils norāda, ka sakaršanas gadījumā vēdināšana ir labākais veids situācijas glābšanai, piebilstot – prātīgāk būtu jau pašā saknē nepieļaut tās iestāšanos.

Ja tiek audzēti tomāti, gurķi, baklažāni un paprika, optimālā siltumnīcas gaisa temperatūra ir +25 grādi pēc Celsija, norāda Narvils. Tādām kultūrām kā redīsi, salāti, dilles piemērota zemāka gaisa temperatūra (robežās no +18 līdz +20). Tādā gadījumā par vēdināšanu jāsāk domāt jau pie +22 grādiem.

Pamatā vēdināšanas biežums atkarīgs no gaisa temperatūras. "Līdz ko temperatūra ir pāri +25 grādiem, jāvēdina. Jātaisa vaļā arī agri pavasarī, pat neskatoties uz to, ka varbūt ir mīnusi. Ja gaisa temperatūra ir pāri +30 grādiem, svarīgi plēvi krāsot baltu. Tāpat iekšā var izsmidzināt ūdeni, piemēram, uz gurķiem, bet ārpusē – uz plēves, jo ūdens, karstumā iztvaikojot, paņems siltumu nost," skaidro Narvils.

Vēdlogus var ierīkot ne tikai durvīs, siltumnīcas galos, bet arī jumtā un sānos. Vai ir īpaša nozīme tam, vai vēdlogs ierīkots jumtā, sānos vai galos? Nē. Svarīgi, lai tie vispār būtu, lai tos var atvērt atkarībā no laikapstākļiem. Tāpat jāatceras, ka stipra vēja laikā vēdlogiem, kuri atrodas vēja pusē, jābūt ciet, citādi siltumnīca var aizlidot. Tas neattiecas uz vēdlogiem aizvēja pusē. Taču, ja aizvēja pusē logi nav ierīkoti, bet vēja pusē vēdlogs ir aiztaisīts, augi var pārkarst. Cik lielam jābūt vēdlogam? Vēlams ierīkot tik lielus vēdlogus, lai to platība sasniedz 25 līdz 30 procenti no grīdas platības.

Gaismas ieplūšanu un temperatūru var samazināt, piemēram, apklājot siltumnīcu ar veciem palagiem. Tomēr vējā tos var aizpūst, tādēļ ieteicams iekšpusē uz špaleras stieplēm uzmest agrotīklu – tas karstumā atdzesē, bet naktī mazina siltuma zudumu. Parasti špaleras stieples siltumnīcā jau ir, ja nav, zem jumta var nostiept auklas, tā būs lētāk un vienkāršāk, norāda dārzeņkopības eksperte Mārīte Gailīte.

Ēnot siltumnīcu no ārpuses var ar ūdenī šķīdinātu krītu. Jā, lietus laikā baltā kārtiņa noskalojas, tāpēc klājums ik pa laikam jāatjauno. Vasaras izskaņā, kad saules staru ir mazāk un augi tiecas pēc gaismas, ieteicams to nomazgāt pavisam. "Ir arī īpašas krāsas, ar kurām noklāj siltumnīcu, bet tās rada ēnu arī mākoņainās dienās un rudenī jāņem nost, kas ir laikietilpīgs darbs. Laba ideja ir noēnošanas aizkari siltumnīcas iekšpusē, ko ērti var aizvilkt un atvilkt. Īpaši karstās dienās siltumnīcā var ienest lielu veļas bļodu, kurā ieliet nedaudz ūdens. Iztvaikojot ūdens mitrinās un atvēsinās gaisu," Gailīte stāsta.