Pēdējā laikā ģimenes sistēmiskie izvietojumi ir pieprasīti tieši gudru, talantīgu, skaistu un absolūti vientuļu sieviešu vidū. Nu, ne vārda pilnā nozīmē, bet tādā ziņā, ka viņām apkārt ir daudz "negarīgu" un "ne to" vīriešu. Atceros vienu tādu darbu – es noliku starp sievieti un viņas potenciālo partneri attiecību neveiksmes iemeslu. Sieviete vispār neskatījās uz vīrieti, viņa skatījās uz iemeslu. Vīrietis teica: "Viņa mani nemaz neredz, tas ir tas, kas viņu norobežo no manis." Es pajautāju sievietei, kura pildīja "iemesla" lomu, kā viņa jūtas šajā vietā. Pēkšņi es visu sapratu un pēc klientes iztaujāšanas apstiprināju savu minējumu. Ja viņas tuvumā parādījās vīrietis, viņš vispirms vienmēr izsauca emocijas, jūtas. Taču pēc tam sākās ierastais aplis, kas saucas "gudram gudra nelaime". Vīrietis pārstāja viņai būt nepieciešamā polaritāte, ar kuru kopā iespējams ātrāk augt, – viņš kļuva par "Vērsi", "Vēzi", "Skorpionu" vai "Lauvu".
Tālāk viņš tika numeroloģiski sadalīts pa cipariem un pārtapa "vieniniekā", "trijniekā" vai "devītniekā" (tas – pēc dzimšanas datiem), pēc tam masu literatūrā noskaidrojās viņa psiholoģiskais tips, piemēram, "šizoīdais" vai pēc Burlana – "ādas-vektorālais" vai vēl trakāk – "orālais" vai "anālais".
Izglītotākās devās pie Guru, kuri palīdzēja galīgi saskaldīt sākotnējo priekšstatu par vīrieti. Vīrietis – pievilcīgais, prātīgais, seksuālais – vairs nebija tādā svarā, jo kāds autoritatīvs avots bija pavēstījis – "no klasiskās astroloģijas (vai psiholoģijas) viedokļa jūs viens otram nederat". Un skaidri aprakstījis, kāpēc. Pēc katra tāda jauna apraksta mīlestība dzisa arvien vairāk. Un, ja ķermenis joprojām tiecās pie simpātiskā tipa, galva to bremzēja. Un, ja kaut kas vēl nebija līdz galam izprasts, varēja paplašināt "arsenālu" – zīlnieces, ekstrasensi, gaišreģi.
Jūs neticēsiet, kādus stāstus esmu dzirdējusi gan no vīriešiem, gan no sievietēm. Atceros vienu konsultāciju ar jaunu vīrieti. "Lūdzu, paskatieties, vai es varu būt ar šo meiteni? Man viņa ļoti patīk, bet man pazīstama ekstrasense saka, ka viņa man galīgi neder." Sāku izjautāt, kas par "pazīstamo", un izrādās, ka viņa jau vairākus gadus ar "skolotājas" tiesībām pārvalda jaunā cilvēka dzīvi, bet viņš – spēcīgs, ne muļķis, patstāvīgs – ļauj viņai bīdīt viņa dzīvi, jo viņa taču ir "garīgā" skolotāja (tāda laba, zinoša māmulīte). Pēc mūsu sarunas puisim pēkšņi atausa gaisma: "Ziniet, viņai vispār neviena mana meitene nav patikusi. Es paliku viens un vairāk laika pavadīju viņas skolā."
Reiz es taisīju izvietojumu puisim, kurš nopirka māju no sava garīgā skolotāja, kaut arī vieta viņam nepatika un viņš gribēja dzīvot citur. Taču baidījās sabojāt attiecības, palikt bez "jumta", bez lūgšanām par viņu, bez "pietuvinātā" statusa un bez sava Ceļa.
Tēma, ko šeit paceļu, manī briedusi jau sen. Cik akli mēs ticam visām (dažkārt pretrunīgajām) "zināšanām", kas nogruvušas pār mums, un saviem guru, ļaujot viņiem rīkoties ar mūsu un mūsu tuvinieku dzīvēm. Vai viņiem nav pārāk liela vara pār mums? Precības, šķiršanās, pārcelšanās, tēva sliktā uzvārda maiņa uz labo mātes uzvārdu... Dažkārt apdraudēti ir bērni, ko neatliekamos gadījumos neved pie ārsta, bet mēģina atrisināt visas problēmas pie dziedniekiem. Neuzticīgus vīrus un sievas ar varu atgriež ģimenē, izmantojot "balto", bet tomēr maģiju. Bērniem atņem tēvus, jo "viņam ar mani būs labāk, viņš mokās ar savu "aitu"".
Padomāsim kopā – kas ir skolotāji? Tie ir cilvēki, kas ved mūs pie sevis paša, apmācot pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par savu dzīvi. Viņi kultivē patstāvību, nevis atkarību. Viņi neieved mūs ilūziju pasaulē no sērijas "cik tu esi labs un cik pareizi visu dari", bet māca labot kļūdas. Viņi neaizvieto vecākus, bet māca būt harmonijā ar pasauli un ar sevi. Viņi brīdina par iespējamām sekām, izvēļu "blakusefektiem", taču neliek tam šķēršļus. Viņi neapvainojas, kad jūs aizejat, un priecājas, kad pēc laika atgriežaties. Viņi dāsni dalās ar citu skolotāju zināšanām, nevis orientē mūs tikai uz savu autormetodi (kas ir citu metožu sintēze). Palūkojieties, kā veidojas viņu dzīve? Vai viņi paši ir laimīgi, realizēti, atraduši mieru sevī?
Šodien mūs nereti vada jaunie speciālisti, kas tikko izspurguši no ligzdas, toties prot ātri veidot karjeru, izreklamēt sevi interneta plašumos, TV un radio. Ko viņi zina par dzīvi? Vai viņi ir ilgi nodzīvojuši kopā ar vienu partneri, izaudzinājuši kaut vienu bērnu? Izgājuši cauri dzīves krīzēm un iemācījušies piecelties? Ar slavenu Skolotāju, kam viņi stāvējuši līdzās, fotogrāfijām ir par maz! Un par maz ir kārtīgi izlasīt grāmatu. Ir nepieciešama personiskā pieredze, dziļš darbs ar sevi. Ir mirušās zināšanas – izlasītas grāmatas, un ir dzīvās zināšanas, gadu desmitu pieredzē izdzīvotas un ierakstītas sirdī.
Citādi pēc tam iznāk tā: "Kāpēc jūs tērējat savu dzīvi un laiku, palīdzot savam skolotājam, ja jūs paši jau spējat mācīt un labi izvirzīties? Sāciet veidot pats savu karjeru!" Vai: "Netērējiet laiku, šķirieties, nu un tad, ka jums ir bērni." Vai: "Jūs itin nemaz nederat viens otram astroloģiski."
Esmu redzējusi, kā astroloģiski ideāli saderīgi cilvēki nodzīvoja dzīvi kā suns ar kaķi nepiekāpjoties, un esmu redzējusi, kā pilnīgi pretējus uzskatus pārstāvošs vīrietis un sieviete veidoja harmoniju un laimi ģimenē, apmainoties ar to, kas otru bagātina. Un varbūt viens vai otrs kaut kādā ziņā netika līdzi otra līmenim, taču kādā brīdī notika brīnums un pēc vairāku gadu kopdzīves viņu intereses kļuva kopīgas.
Un – vai jūs vispār esat pārliecināti par savu partneru dzimšanas datumu? Piemēram, manai meitai ir ierakstīts viens dzimšanas laiks, bet astroloģisko karti es viņai skatos pēc cita, 4 minūtes vēlāka, un – tas ir pilnīgi cits liktenis! Bet, ja es nebūtu astroloģe un nepamanītu nesakritību starp dzīves notikumiem un dzemdību namā piefiksēto laiku? Un dotu viņai padomus? Taču atgriezīsimies pie jautājuma par pakalpojumiem.
Atklāšu jums vienu noslēpumu. Neapvainojieties, bet bieži jūs konsultācijās nevēlaties dzirdēt patiesību par sevi un nākas piemeklēt vārdus, kā to tomēr pateikt. Dažkārt es riskēju, ka neiepatikšos jums. Un tātad gūšu sliktu sava darba novērtējumu un reputāciju.
Sen esmu pamanījusi: ja jums ir labs dzīves posms un es paziņoju kaut ko priecīgu – jūs priecājaties un es esmu vislabākā un manas konsultācijas ir super. Bet, runājot par sarežģītu dzīves periodu, es tagad ļoti uzmanos. Es piemeklēju frāzes, kā jums to pateikt tā, lai neieciklētu jūs uz slikto. Es rosinu, kas jums būtu jāizdziedina un jāizlabo, lai tiktu cauri šim posmam. Bieži saku to, ko jūs no manis nevēlaties dzirdēt (atzīt savas kļudas, nesākt karu, piedot iepriekšējam vīram, mammai vai atrast savu tēti) – un ir pretestība. Un es zinu, ka jūs pie manis vairs neatnāksiet, jūs iesiet pie tā, kurš apsolīs "noņemt slikto karmu", ātri pievilkt veiksmi vai partneri.
Oktobrī notikušajā ezotērikas konferencē vislielāko popularitāti izpelnījās zīlnieces! Strādāt ar sevi ir gatavi labākajā gadījumā 20-30% no palīdzības meklētājiem.
Un, ziniet ko, es bieži dzirdu, ka mani kolēģi to jau sen ir sapratuši: jāsaka labais, tas, ko grib dzirdēt klients, – tā var nopelnīt vairāk! Tā kļūsi populārāks. Patiesība nevienam nav vajadzīga. Un tas ir baisi.
Jebkurā gadījumā katru skolotāju ierobežo viņa paša karma, ja reiz viņš ir iemiesojies uz šīs Zemes. Viņš ir nācis atstrādāt arī pats savu programmu, un tātad ir kaut kāda "aklā zona", kurā viņš maldās. Es nerunāju par ļoti retiem, apdāvinātiem, izciliem skolotājiem, kuri atnāk reizi simts gados, kurus jāmeklē visu dzīvi un tikšanās ar kuriem jānopelna. Ja jūsu skolotājam ir mīluļi, ja viņš niknojas, nosoda, rāj jūs, atļaujas nepiedienīgus jociņus vai liek saprast, ka viņš ir augstāks par jums un viņa skola ir vislabākā, – bēdziet no viņa.
Es aicinu uzticēties savai sirdij un neiet šķērē ar savu gribu. Jā, jūs kļūdīsieties, jā, būs sāpīgi kritieni, jā, dažkārt jums nāksies ciest, jā, brīžiem jūs būsiet vientuļi, bet tieši tā jau arī ir mācīšanās. Iedomājieties, ja bērnu nemitīgi nēsātu uz rokām – kā viņš iemācītos staigāt? Ja nu jums vajadzīgs padoms – skatieties, kam jautāt. Neticiet modīgām reklāmām. Parasti tieši īstie nav ne redzami, ne dzirdami (šeit es nerunāju par dižajiem Guru). Cilvēki viņu tālruņa numurus nodod no rokas rokā. Viņi māca Mīlēt, Pieņemt, Piedot, būt saskaņā ar sevi un neatstumt un nepakļaut sev vai nenovākt no ceļa nevienu dzīvu radību.
Un pēdējais – mēs visi esam ļoti dažādi, un mums ir dažādi karmiskie uzdevumi. Un mums ir dažādi skolotāji. Viens ir nācis izzināt garīgo, cits – materiālo, vēl cits – iemācīties sevi mīlēt vai mijiedarboties ar partneri. Nevar teikt, ka kāds ir labāks, kāds sliktāks, viens zemāk, cits augstāk. Mēs visi esam cits citam vajadzīgi. Un, kad notiek nelaime, "garīgie" dodas pie "negarīgajiem" lūgt vīra, sievas, mātes vai bērnu ārstēšanai naudu, ko paši bija nolieguši.
Dzīve ir līdzsvars visā, nedrīkst aiziet kādā vienā galējībā, neveltot laiku un enerģiju kam citam. Mums visvieglāk padodas tas, ar ko esam nodarbojušies iepriekšējās dzīvēs, un tieši tā joma, kurā mums ir grūti, glabājas visas mūsu uzvaras un izaicinājumi.
Neatdodiet sava dzīves ceļa būvēšanu svešās rokās! Bieži caur Skolotājiem, caur viņu pārbaudītajiem kanāliem tiek dota maldīga informācija, lai jūs iemācītos Atšķirt un iet pa savas Sirds Ceļu. Speciālista (es teiktu – Vecākā) padoms ir svarīgs un vajadzīgs, tas var saīsināt mētāšanās gadus tukšumā, bet, ja tas iet šķērē ar pašu emocijām un jūtām un padara jūs sīkākus, nekā jūs esat, pārbaudiet vēlreiz. Un mācieties izveidot kanālu ar savu Viedo, Dižo un Nemirstīgo Dvēseli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
