Foto: Publicitātes foto
Ziemas izskaņā sarosās dārznieki, kas iegādājas dažādas puķu un dārzeņu sēklas, bet reizēm visi pirkumi sezonas laikā netiek izmantoti, kā rezultātā sēklas paliek pāri. Ar radošu inicatīvu šogad klajā nākusi Jelgavas pilsētas bibliotēka, kas savās telpās izveidojusi vēl vienu bibliotēku, kurā lasītāji var apmainīties ar puķu un dārzeņu sēklām.

Kā "Tavs Dārzs" atklāja Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa, šī ideja aizgūta no Jelgavas sadraudzības pilsētas Rueil-Malmezonas Francijā. Pērnā gada oktobrī Jelgavas pilsētas bibliotēkas pārstāvji kopā ar vēl citām kolēģēm no Latvijas un Lietuvas devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Rueil-Malmezonas bibliotēku, kur pamanījušas arī šo ideju, proti, bibliotekāru izveidoto puķu un dārzeņu sēklu bibliotēku. Kā stāsta Zariņa, šajā pilsētā daudziem ir dārzi un privātmājas, tāpēc bibliotekāres nolēmušas izveidot sēklotēku, lai vietējie varētu savā starpā mainīties ar puķu un dārzeņu sēklām, un šī iniciatīva guvusi ļoti lielu atsaucību vietējo starpā. "Tā mēs nolēmām, ka Latvijai tuvojas pavasaris, un mēs varam atvērt pie sevis puķu un dārzeņu sēklu bibliotēku," skaidro direktore.

Viņa gan uzsver, ka Francijā šo sēklu apmaiņas punktu bibliotekāres saukušas par "sēklotēku", kurā ietverti vārdi sēklas un bibliotēka, bet Latvijā lemts par garāku nosaukumu, kas nebūtu tik divdomīgs, proti, puķu un dārzeņu sēklu bibliotēku. "Sēklotēka daudziem smaidu izraisīja, bet mums būs garāk – puķu un dārzeņu sēklu bibliotēka, lai nebūtu pasmiešanās," atklāj Zariņa. Viņa arī skaidro, ka Francijā bibliotekāres nosaukumu "sēklotēka" nemainījušas, jo vietējie to uztverot ļoti veselīgi.

Jelgavas pilsētas bibliotēkā atvēlēts viens stūrītis, kurā novietota puķu un dārzeņu sēklu bibliotēka. Turklāt – šī sēklu bibliotēka ir visnotaļ vēsturiska, jo sešas kastītes ir daļa no Jelgavas pilsētas bibliotēkas kartīšu kataloga, bet no jauna uztaisīts pats ietvars.

Foto: Publicitātes foto
Kā stāsta bibliotēkas direktore, princips ir pavisam vienkāršs – cilvēks var atnest dārzeņu vai puķu sēklas, ielikt tās speciāli sagatavotās aploksnēs, pievienot informāciju par augu, piemēram, no kuras puses atceļojušas sēklas, kad tās jāsēj, kad gaidāma raža vai ziedi, kā arī uzrakstīt citus nozīmīgus aspektus, kas varētu būt noderīgi jaunajam sēklu saimniekam. "Lasītājs ir ieguvējs, jo, ienākot iekšā bibliotēkā, viņš var papildināt savu dārzu," uzsver Zariņa. "Tas ir mainīšanās process." Viņa ir pārliecināta, ka šī "lieta aizies", jo pati ideja ir dzīvotspējīga un cilvēkiem ļoti patīk. Viss ir bez maksas.

Taujāta par to, ko cilvēki nes vairāk, Zariņa atklāj, ka sākumā ļoti daudz bijušas puķu sēklas, mazāk dārzeņu, bet tagad, iespējams, situācija ir mainījusies. Lielākoties sēklas ir atceļojušas uz bibliotēku no Jelgavas apkārtnes, bet bibliotēkai solīts atvest sēklas arī no Ukrainas. Sēklu mainīšanās procesā aktīvi iesaistās arī paši bibliotēkas darbinieki, kā arī ziņa par sēklu bibliotēku ir ievietota sociālajos tīklos, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk dzirdīgu ausu, tajā skaitā arī citas bibliotēkas Latvijā, kas var aizņemties no Jelgavas pilsētas bibliotēkas ideju, lai arī savās telpās izveidotu sēklu apmaiņas punktu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!