Foto: Shutterstock

Bērnu vecāki, jo īpaši galvaspilsētā, arvien vairāk izjūt, ka sports kļūst dārgāks, tādēļ maciņus nākas atvērt vēl plašāk. Taču Latvijā nedzīvo tikai pārtikušas ģimenes, kuras mēnesī savu bērnu sportošanai var atvēlēt vairākus desmitus vai pat simtus eiro. Ne jau turīgo vecāku bērni būs tie, kas bez pieejamības sportam klaiņos pa ielām. Cīņas sports nav vienīgais, tomēr viens no retajiem sporta veidiem, kas no audzēkņu vecākiem neprasa regulārus finanšu ieguldījumus. Taču sporta veida pieejamība valsts finansējuma sadalē starp kritēriju punktiem nav.

Uz paklāja treneru acīs visi bērni ir vienādi, taču ģērbtuvēs vai pie sporta zāles durvīm labi redzams, ka dzīve katram iedalījusi dažādas kārtis. "Zīmīgi, ka vēlāk sporta veidā galvenokārt izsitas tie, kas nākuši no sarežģītākiem apstākļiem," likumsakarību novērojis treneris. "Mazajiem huligāniem, kas auguši un rūdījušies ielās, sacensībās nav bail no Kaukāza tautu vienudžiem, kuriem jauniešu vecumā jau ir ūsas vai bārda. Viņi jau agrā vecumā ir apzinājušies, ka par savu vietu ir jācīnās. Daudziem cīņa ļauj sajusties piederīgiem sportistu sabiedrībai un izrauties no nelabvēlīgas vides."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!