Foto: AP/Scanpix

Sīrijas prezidents Bašars al Asads apsūdz Rietumvalstis par "Al Qaeda" kaujinieku atbalstīšanu Sīrijas pilsoņu karā un brīdina, ka tie var pavērst ieročus pret saviem atbalstītājiem, ceturtdien vēsta raidsabiedrība "Sky News".

Salīdzinot situāciju ar Rietumvalstu palīdzību pretpadomju kaujiniekiem Afganistānas kara laikā astoņdesmitajos gados, Asads uzsver, ka Vašingtona un Eiropa nožēlos nemiernieku atbalstīšanu.

"Rietumi dārgi samaksāja par "Al Qaeda" finansēšanu Afganistānas kara sākumposmā," Asads skaidroja televīzijas kanālā "Ikhbariya". "Šodien tie [Rietumi] atbalsta to ["Al Qaeda"] Sīrijā, Lībijā un citās vietās un vēlāk par to dārgi maksās Eiropas un ASV sirdī," teica Asads.

Viņa apgalvojumi ir pretrunā faktam, ka ASV un Eiropas Savienība (ES) nav sākušas nemiernieku apbruņošanu bažās, ka ieroči varētu nonākt ekstrēmistu rokās, piebilst "Sky News". Asads arī nepaskaidroja, kā viņaprāt izpaužas Rietumvalstu palīdzība "Al Qaeda" teroristu tīklam.

"Ikviens, kuram ir ieroči un kurš uzbrūk civiliedzīvotājiem, ir terorists, ir vai nav viņš "Al Qaeda" biedrs. Nav mērenu teroristu," uzsver Asads. Kara plosītās valsts prezidents Rietumiem pārmet dubulto vai pat "četrkāršo morāli", cīnoties pret "Al Qaeda" ''Afrikas valstī Mali, bet atbalstot to Sīrijā un Lībijā.

Prezidents kritizē arī Jordāniju par to, ka tā ļāvusi tūkstošiem kaujinieku šķērsot robežu un pievienoties konfliktam.

"Mūsu vienīgā iespēja ir uzvara. Ja mēs neuzvarēsim, Sīrija tiks iznīcināta un es nedomāju, ka to vēlas Sīrijas pilsoņi," stāsta Asads.

Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  70 000 cilvēku. Miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 2,5 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta  ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!