Sargā no 'Brexit' sekām


'Delfi' no Strasbūras: 8 Eiropas Parlamenta jaunumi, kas ietekmēs ikvienu
Foto: AFP/Scanpix/LETA


Kamēr "Brexit" norise galvenokārt ir un būs britu iekšpolitikas kompromisu rezultāts, ES dalībvalstu un institūciju pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka Lielbritānijas aiziešana ir zaudējums visai savienībai. Kāds ietekmīgs EP politiķis šonedēļ plenārsesijai paralēli notiekošā konferencē pat izteica nožēlu, ka vienas valsts iekšpolitiskas izšķiršanās nomāc pārējo 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu darbu.
ES "Brexit" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē trešdien, viesojoties EP, pauda bažas, ka Lielbritānija galu galā varētu izstāties bez līguma, jo tās politiķi iekšēji nespēj vienoties par citādiem izstāšanās noteikumiem. Viņi gan izteikuši vēlmi atlikt izstāšanās laiku, taču Barnjē atzīmē, ka sarunas starp ES un Lielbritāniju ir noslēgušās – starp abām pusēm panākts kopsaucējs, kuru gan galu galā pieņemt nespēj paši briti. Tiesa, viņi nav spējuši pieņemt arī nekādu citu "Brexit" scenāriju.

Lai gan britu parlaments atbalstīja 29. martā paredzētās izstāšanās atlikšanu, "Brexit" patiešām var atlikt tikai tad, ja tam piekrīt arī visas 27 ES dalībvalstis. Vairākas valstis, tostarp ietekmīgā Francija, paudušas skepsi par papildus laika došanu, ņemot vērā, ka briti par "Brexit" diskutējuši jau gandrīz trīs gadus. "Izstāšanās bez līguma risks nekad iepriekš nav bijis tik liels. Rekomendēju nenovērtēt par zemu šo risku un tā sekas," EP brīdināja Barnjē.

Attiecīgi, lai pēc iespējas mazinātu "Brexit" ietekmi uz ES iedzīvotājiem, šonedēļ EP plenārsesijā tika pieņemti īpaši drošības pasākumi:

  • Rosināti noteikumi kravu un pasažieru sauszemes pārvadājumu, aviopārvadājumu un regula jūras transporta pārbaužu turpināšanai līdzšinējā kārtībā noteiktu laika periodu, ņemot vērā, ka esošo kārtību nosaka ES iekšējie noteikumi, kuri līdz ar "Brexit" zaudēs spēku.
  • Rosināts noteiktu laiku saglabāt ES pilsoņu Apvienotajā Karalistē un Apvienotās Karalistes pilsoņu ES tiesības turpināt saņemt sociālās drošības pabalstus.
  • Rosināts "Erasmus" studentiem un pasniedzējiem no Apvienotās Karalistes un programmas ietvaros šajā valstī nonākušajiem pabeigt iepriekš paredzētās studijas, pētniecisko darbu un cita veida zināšanu apmaiņu.
  • Rosināts noteiktu laiku saglabāt zvejas atļaujas ES kuģiem Apvienotās Karalistes teritoriālajos ūdeņos un Apvienotās Karalistes kuģiem ES ūdeņos.
  • Rosināts noteiktu laiku atļaut noteiktu divējāda lietojuma – militāra un civila – preču eksportu no ES uz Apvienoto Karalisti.
  • Rosināts saglabāt arī pārrobežu infrastruktūras projektu finansēšanu, lai nekaitētu tām ES valstīm, kurās uzsākti projekti sadarbībā ar Lielbritāniju. Paredzēts turpināt arī pārrobežu teritoriālās sadarbības programmu "PEACE IV" starp Īriju, Ziemeļīriju un Skotiju, kas tiek finansēts no Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Eiropas Parlamenta pārstāvji gan atzīmē, ka šos pasākumus vienpusēji rosina ES, bet arī Lielbritānijai tiem jāpiekrīt, lai tie stātos spēkā. Visu noteikumi gan ir tikai pagaidu risinājums, un līdz ar to nav pielīdzināmi tiem atvieglotajiem noteikumiem, kas pastāv starp ES dalībvalstīm.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Brexit Eiropas Komisija Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Lasāmgabali Lielbritānija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form