'Delfi' no Strasbūras: Dombrovskis atklāj jaunos pienākumus
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ar pārliecinošu vairākumu trešdien apstiprināta Urzulas fon der Leienas piedāvātā Eiropas Komisijas kolēģija, un jau svētdien viņa amatā nomainīs Žanu Klodu Junkeru. Bijusī Vācijas aizsardzības ministre nākamajiem pieciem gadiem izvirzījusi ambiciozus mērķus, un to sasniegšanai komandā aicinājusi arī līdzšinējā kolēģijā strādājošo Valdi Dombrovski.

Pieredzējušais Latvijas politiķis Junkera kolēģijā ieņēma svarīgo viceprezidenta amatu un arī jaunajā komandā būs viens no ietekmīgākajiem politiķiem Eiropas Savienībā – prezidentes izpildvietnieks. Simboliski atzīmējot, ka vienlaikus turpina turēt rūpi par Latviju un mūsu reģiona izaicinājumiem, jau piektdien Dombrovskis savā pirmajā vizītē pēc apstiprināšanas jaunajā amatā tiksies ar Latvijas valsts prezidentu Egilu Levitu, bet vēl pēc nedēļas Rīgā piedalīsies Ukrainas reformām veltītā konferencē.

Līdz ar jaunu amata nosaukumu, klāt nākuši arī jauni pienākumi, atbildība un ietekme. Aicināju pastāstīt, kādas novitātes gaidāmas Dombrovska uzdevumos fon der Leienas kolēģijā.

Kad tikāt nominēts fon der Leienas izpildvietnieka amatam, izskanēja, ka visvairāk par to sašutis ir cits izpildvietnieka kandidāts nīderlandietis Franss Timmermans, jo bijusi vienošanās par tikai diviem tik augstiem amatiem (vēl izpildvietnieka amatu jaunajā kolēģijā ieņems dāniete Margrēte Vestagere). Vai spēsiet sastrādāties?

Par šo jautājumu diskusijas patiešām bija, nosacīti atsaucoties uz ES padomes lēmumu, kurā tika atrunāti divi Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieki – Timmermans un Vestagere. Tomēr tas pats padomes lēmums arī aicināja prezidenti fon der Leienu izmantot viceprezidentu posteņus, lai kaut kādā veidā uzlabotu ģeogrāfisko balansu, ņemot vērā, ka Centrālajai un Austrumeiropai nebija neviens no šiem vadošajiem posteņiem. Faktiski tas arī bija tas, ko viņa izdarīja.

Par to bija sarunas pārsvarā ar sociālistu grupu Eiropas Parlamentā (to pārstāv Timmermans - aut.). Kā redzam, šobrīd šis jautājums ir noregulēts, un sociālistu grupa atbalstīja komisijas sastāvu, kā arī pauda gatavību konstruktīvi strādāt un nodrošināt proeiropeisko vairākumu.

Par vairākiem no apstiprinātajiem jaunās komisijas locekļiem izskanēja bažas par viņu līdzšinējo darbību, tostarp korupciju, interešu konfliktu. Trīs komisāru kandidātus nācās mainīt, bet dažādas aizdomas bija arī par citiem. Kā jūs to varat komentēt?

Vētīšana Eiropas Parlamentā bija pietiekami stingra un tie komisāru kandidāti, kuri nespēja pārliecināt par savu atbilstību amatam vai interešu konfliktu neesamību, arī netika apstiprināti amatā. Kā mēs zinām, neapstiprināja trīs, kas, salīdzinot ar citām reizēm ir lielākais komisāru skaits, kas netika apstiprināts.

'Delfi' no Strasbūras: Dombrovskis atklāj jaunos pienākumus
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Kritika izskanējusi arī par ne tik skaidri noteiktiem komisāru pienākumiem, kuri pārklājas. Attiecīgi, piesaucot jūsu darba specifiku, tiek minēts Itālijas pārstāvis Paolo Džentiloni, kurš ieņems ekonomikas komisāra amatu. Cik ļoti jūsu pienākumi patiešām pārklājas?

Es gan gribētu teikt, ka te nav nekādas novitātes. Šajā mana jaunā portfeļa sadaļā struktūra saglabājas tāda pati, kāda man tā ir līdzšinējā komisijā, kur esmu viceprezidents, kas atbild par eiro un sociālo dialogu, un Pjērs Moskovisī ir komisārs par ekonomikas un finanšu jautājumiem. Pašreiz struktūra tiek saglabāta, tikai Moskovisī vietā būs Džentiloni. Tas, kā šīs sadarbība starp viceprezidentu un komisāru notiek, jau lielā mērā ir atstrādāts.

Tā arī bija viena no idejām, kāpēc vēl Junkera komisijā tika izveidoti šie viceprezidenta posteņi. Tiem ir koordinējoša loma un attiecīgi viceprezidenti koordinē noteiktas politikas jomas, kas manā gadījumā bija ekonomikas, finanšu un sociālie jautājumi. Šī loma man saglabājas arī nākamajā komisijā, taču atšķirība ir tajā, ka priekšsēdētājas izpildvietniekiem ir vēl papildu funkcijas – gan komisijas koordinācija kopumā, gan pārraudzībā nodots ģenerāldirektorāts. Manā gadījumā tas ir Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāts (FISMA).

Te nav runa par pakļautības vai padotības attiecībām, bet tieši koordinējošo lomu, nodrošinot, ka dažādi komisāri un ģenerāldirektorāti galarezultātā strādā ar kopīgiem uzstādījumiem uz kopējiem mērķiem, lai labāk un laicīgāk identificētu un novērstu savstarpējās pretrunas.

Kas jūsu gaidāmajos pienākumos ir lielākā novitāte? Vai ir vēl kaut kas, kas patiesi jāiepazīst no jauna?

Vairums šajā portfelī ir mani līdzšinējie pienākumi, kas attiecas gan uz ekonomikas un sociālajiem jautājumiem, gan uz finanšu pakalpojumiem. Tajā pašā laikā ir virkne funkciju, kas būs jaunas. Jauns ir darbs pie tā saucamās "InvestEU" programmas jeb investīciju plāna, kas iepriekšējā periodā tika saukts par Junkera plānu. Jauna ir sadarbība ar Eiropas Investīciju banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, arī ārējā ekonomiskā sadarbība, piemēram, ekonomiskie dialogi ar vairākām valstīm, ieskaitot Ķīnu. Arī finanšu pakalpojumu sadaļā papildus nākušas klāt vairākas jaunas funkcijas - jautājumi, kas saistās ar cīņu pret naudas atmazgāšanu un Eiropas Savienības sankciju ieviešanu. Šādu pienākumu esošajā komisijā man līdz šim nebija.

Vai ārējās ekonomiskā sadarbības veidošana, piemēram, ar Ķīnu nepārklāsies ar augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela pienākumiem?

Manos pienākumos ir tieši ekonomisko dialogu vešana. Skaidrs, ka tā nav klasiskā ārpolitika. Pirmā oficiālā tikšanās ar Ķīnas vicepremjeru man jau bija, kurā esošais EK viceprezidents Jirki Katainens, kas ar šiem pienākumiem strādāja līdz šim (viņš ir komisārs par darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumiem - aut.). Šī saruna bija stafetes nodošana man. Dienaskārtībā ir investīcijas līgumu noslēgšana ar Ķīnu, tirgus pieejamības un citi klasiski ekonomiskie jautājumi.

Robežšķirtne no klasiskajiem ārpolitikas jautājumiem ir skaidri redzama. Līdz šim ar ekonomiskajiem jautājumiem nodarbojās Katainens, bet ar ārpolitikas jautājumiem Federika Mogerīni.

Tāpat, piemēram, gan līdzšinējā, gan arī jaunajā komisijā es būšu atbildīgs par makrofinansiālās palīdzības programmu Ukrainai. Arī tur ir neapšaubāmi ir pārklāšanās ar ārpolitikas jautājumiem, bet tas, ko es daru, fokusējas uz konkrētām lietām, pat ja attiecības jāskata plašākā ārlietu kontekstā.

'Delfi' no Strasbūras: Dombrovskis atklāj jaunos pienākumus
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Jūs minējāt arī jaunus pienākumus attiecībā uz sankciju ieviešanu. Ko tie nozīmēs?

Vai nu pašas dalībvalstis vai dalībvalstis pēc Eiropas Komisijas ārlietu dienesta ieteikuma lemj pret trešajām valstīm, ja tās pārkāpj kādas starptautiskās tiesību normas, ieviest sankcijas. Tālāk ir jārisina šo sankcijas ieviešanu jautājums. ES padomē tiek pieņemti galvenie lēmumi, bet pēc tam daudz detalizētāk jāizstrādā, ko tas konkrēti nozīmē dažādiem ekonomiskajiem operatoriem vai personām attiecīgajā valstī, pret kuru vērš sankcijas un ko tas nozīmēs ES kompānijām. Mani pienākumi ir ne tik daudz par sankciju pieņemšanu, bet sankciju īstenošana un uzraudzība.

Lai gan komisāru uzdevumi ir citi, katra valsts tomēr sagaida kaut kādu atbalstu vai izdevīgumu no sava pārstāvja. Kas, jūsuprāt, Latvijai tajā, ka ieņemat šo amatu, ir nozīmīgi?

Protams, ka komisāriem jāstrādā visas Eiropas Savienības labā, taču manā pārraudzībā esošie ekonomikas un sociālie jautājumi ir ļoti aktuāli arī Latvijai, jo Latvijas ekonomikai ir jāturpina tuvoties Eiropas Savienības vidējam līmenim. Ja runājam par sociālajiem jautājumiem, tad Latvija ir starp valstīm ar augstāko nevienlīdzības līmeni Eiropas Savienībā, un šajā jomā ir daudz darāmā.

No savas puses, protams, esmu gatavs cieši sadarboties ar Latvijas valdību, lai šos jautājumus risinātu. Arī iepriekšējos piecus gadus esmu sadarbojies ar valdību un man bijusi laba sadarbība gan ar Straujumas kundzi, gan Kučinska kungu, gan Kariņa kungu un domāju, ka šī sadarbība turpināsies.

Oficiāli jaunajā amatā stājaties svētdien, 1. decembrī. Kas būs jūsu pirmie darbi?

Aiznākamnedēļ piedalos klimata samitā Madridē un virknē iniciatīvu, kas notiek ap samitu, runājot par klimata pārmaiņu jautājumiem un zaļo jeb ilgtspējīgo finanšu jautājumiem.

Ja skatāmies uz pirmajiem jautājumiem Eiropas Komisijas darba kārtībā, tad jau 11. decembrī plānots apstiprināt Eiropas zaļās stratēģijas ("The European Green Deal" – aut.) prioritātes, un no savas puses tai gatavoju to, kas ir manā kompetencē – par Eiropas investīciju ilgtspējīgo plānu, kā arī iezīmēju virzienus Eiropas ilgtspējīgajām finansēm, kas attiecas pamatā uz privāto sektoru. Vēl pēc nedēļas ir paredzēti Eiropas Semestra dokumenti (ikgadējais Eiropas dalībvalstu un savienības ekonomiskais izvērtējums – aut.), nosakot ES ekonomiskās politikas prioritātes nākamajam gadam.

Tags

Urzula fon der Leiena Eiropas Komisija Valdis Dombrovskis

Comment Form