'Delfi' no Strasbūras: Kas kanclerei Merkelei sakāms par Eiropas nākotni
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā debašu ciklā par Eiropas Savienības (ES) nākotni uzrunās eiroparlamentāriešus. Portāls "Delfi" teksta tiešraidē no pulksten 16 sekos līdzi kancleres runai un tai sekojošajām debatēm ar EP politisko frakciju līderiem un citiem eiroparlamentāriešiem par Eiropas nākotnei būtiskiem jautājumiem, atzīmējot spilgtākos citātus no tām.

Vācijas kanclere EP plenārsēžu zālē uzstājas zīmīgā laikā - tikai nupat, oktobra izskaņā, viņa paziņoja, ka decembrī pamet Vācijas lielākās partijas CDU vadītājas krēslu, kā arī neplāno kandidēt uz nākamo kanclerēšanas termiņu 2021. gadā.

Debatēm iespējams sekot līdzi arī video tiešraidē (izvēlnē pieejama latviešu valoda):

Viņas aiziešana ir pēdējos gados aizvien pieaugošās kritikas un aizvien sliktāku partijas reitingu rezultāts, kas atspoguļojies arī vēlēšanās. Tomēr Eiropas Savienības līmenī viņas aiziešana tiek uztverta ar bažām par to, kurš un kad ieņems viņas vietu. Vienlaikus pastāv cerība, ka bez atbildības partijas priekšā, atlikušos trīs gadus kancleres amatā viņa varētu vairāk veltīt ES samilzušāko jautājumu risināšanai, piemēram, vismaz daļēji atbalstot Francijas prezidenta Emanuela Makrona pērn rosinātās savienības reformas.

Angelas Merkeles uzruna EP
Sveicināti no Strasbūras. Sekosim līdzi Vācijas kancleres Angelas Merkeles uzrunai Eiropas Parlamentā, kam paredzēts sākties pulksten 16 pēc Latvijas laika (ļoti iespējams, ka debates varētu sākties ar līdz pat 15 minūšu nobīdi).
Ierasti šajā debašu ciklā valstu līderi uzrunās pirmkārt izceļ, viņuprāt, būtiskāko Eiropas Savienības politikā, atzīmē pārvarētās problēmas, kā arī norāda uz risinājumiem tām problēmām, ar kurām Eiropas Savienība saskaras patlaban. Tāpat viņi izvirza prioritātes, uz kurām aicina koncentrēties citus.
Paredzams, ka Angelas Merkeles gadījumā, ņemot vērā, ka viņa ir ES pašas ekonomiski spēcīgākās valsts līdere, viņas runa iezīmēs, kurp Eiropai ne tikai vajadzētu doties, bet kurp tā dosies – kādas būs Vācijas un ES prioritātes vismaz nākamos trīs gadus, kamēr Merkele ieņems kancleres krēslu. Turklāt, jāatzīmē, ka politikas tendences mēdz turpināties vēl ilgi pēc to ieviešanas.
Tribīnēs dominē vācu žurnālisti, daudziem gaidot, vai kanclere nedos arī kāds norādes uz pašas Vācijas iekšpolitiku vai gaidāmām pārmaiņām eirozonā, kas varētu būtiski ietekmēt arī Vācijas iedzīvotājus. Potenciālas pārmaiņas viņas politikā tiek gaidītas, ņemot vērā, ka valsts līdere oktobra izskaņā paziņoja par valsts lielākās partijas CDU vadītājas krēsla pamešanu, kas, iespējams, varētu atraisīt viņas rokas ārpolitikā.
Eiroparlamentārieši Merkeli sagaida ar aplausiem, daudzi stāv kājās.
Merkele uzrunas sākumā atzīmē ES vienotību, kura panākusi stabilu un mierīgu līdzāspastāvēšanu, izbeidzot karus un savstarpēju sāncensību. Viņa atzīmē, ka atrodas lieliskākajā parlamentā pasaulē - pusmiljardu cilvēku jeb aptuveni 7% pasaules iedzīvotāju pārstāvošā parlamentā.
Merkele uzsver dažādību un toleranci kā Eiropas galvenās vērtības, kas panākušas, ka savienība ir tik spēcīga, cik tā ir patlaban.
Viņa uzsver, ka šobrīd eiropiešiem ir svarīgāk saprast citam citu un palīdzēt, nekā tas bijis iepriekš.
"Bez eiropiešu solidaritātes mēs nevaram būt spēcīgi. Solidaritāte ir visaptveroša vērtība. Tas ir Eiropas līgumu pamats un Eiropas stūrakmens."
Viņa uzsver preses brīvības nozīmību, saņemot plašus aplausus gan no žurnālistu ložas, gan eiroparlamentāriešiem.
Tie, kuri cenšas padarīt Eiropas pamatvērtības kā cilvēktiesības vai brīvības maznozīmīgas, padara iedragājamu visu Eiropu. Tikai kopīgi mēs esam balss uz pasaules skatuves, un nacionālais egoisms ir jānoliek malā, viņa norāda.
Vācijas kanclere atzīmē, ka vienoti ir jārisina bēgļu krīze, visiem uzņemoties daļu no šīs problēmas risināšanas. Tāpat Merkele norāda, ka līdzīgi ir jārisina globālās sasilšanas problēmas.
Merkele uzsver ka Eiropai pašai savās rokās jāņem sava aizsardzība un vairāk jāpievērš uzmanība ES ārpolitikai.
"Jārada Eiropas iejaukšanās spēki, kas spējīgi strauji ierasties tur, kur tas nepieciešams." Tāpat jārada vienota Eiropas armija, viņa atzīmē. "Mes varam būt lbs NATO papildinājums"
Merkele runā piemin, ka nepieciešama arī kopīga ES ieroču attīstīšanas politika, kas varētu būt sāpīgs jautājums pašai Vācijai, kurai būtu jāpakļaujas kopīgai ieroču eksporta politikai.
Viņa atzīmē arī nepieciešamību ieviest digitālo uzņēmumu nodokļus, kas tādējādi panāktu, ka Eiropa saņem daļu no lielo pasaules korporāciju, piemēram, Ķīnas un ASV darbības Eiropā.
Merkele uzsver nepieciešamību saglabāt radošo un inovatīvo rūpniecību Eiropas rokās, vienlaikus saglabājot atvērtību investīcijām.
"Imigrācija nav savedusi mūs kopā, kā es to vēlētos, bet progress ir noticis," viņa paziņo. Merkele uzsver, ka daudz panākts robežapsardzības jautājumu risināšanā, atzīmējot, ka tie, kuri nevēlas līdzdarboties, rezultātā nepanāk nekādus risinājumus.
Merkele piemin arī 100. gadadienu, kopš Pirmā pasaules kara beigām, atzīmējot, ko nodara savstarpēja neuzticība un nesadarbošanās. Viņa brīdina, ka tieši uz to ved radikālais nacionālisms.
Merkeles runas noslēgumu pavada aplausi un kāds ūjinātājs.
Merkele pēc politisko partiju līderu uzklausīšanas izsaka pateicību Žanam Klodam Junkeram un Manfrēdam Vēberam par "Brexit" pieminēšanu, un uzsver, ka tas ir ļoti svarīgs temats, jo mums vienmēr būs sfēras un temati, kuros sadarboties un par kuriem runāt.
Merkele skaidro, ka pagaidām Vācija nevar būt pilnībā neatkarīga no dabasgāzes piegādēm no Krievijas, tostarp "Nord Stream 2", jo tā strauji atsakās no ogļu stacijām un slēdz atomelektrostacijas, tomēr pārejas laikā Vācijai nav citas iespējas kā papildus iepirkt gāzi. Vācija gan darot daudz, lai attīstītu atjaunojamo resursu elektrostacijas, kā arī plāno būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, bet pagaidām gāze ir nepieciešama kā pārejas resurss.

Merkele ir jau divpadsmitā debašu cikla par ES nākotni dalībniece. Līdz šim eiroparlamentāriešus uzrunājuši Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs, Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels, Nīderlandes premjerministrs Marks Rite, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un Rumānijas prezidents Klauss Johannis. Savukārt jau 28. novembrī Briselē deputātus uzrunās Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens.

Tags

Angela Merkele Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Emanuels Makrons
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form