EK nāk klajā ar Eiropas Zaļo līgumu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Eiropas Komisija (EK) trešdien nākusi klajā ar savu plānu vides un klimata aizsardzībai - Eiropas Zaļo līgumu, kura mērķis ir līdz 2050. gadam panākt Eiropas Savienībā (ES) oglekļa dioksīda emisijas neitralitāti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

EK prezidente Urzula fon der Leiena, cīnoties par augsto amatu, izvirzīja Eiropas Zaļo līgumu par vienu no galvenajiem savas kampaņas aspektiem, solot klimatam draudzīgas reformas lauksaimniecībā, rūpniecībā, transporta un enerģētikas sektoros.

"Mums vēl nav visas atbildes," Briselē sacīja Leiena, piebilstot, ka ceļojums šodien tikai sākas.

Vairākas būtiskas Eiropas Zaļā līguma detaļas tiks pabeigtas tikai nākamā gada laikā. Taču jau zināms, ka līgums paredz kontrolēt produktus, kuri saistās ar lielu oglekļa emisiju, iekļaut jūras transportu ES piesārņojuma licencēšanas sistēmā, veikt koku stādīšanu un elektrisko transporta līdzekļu infrastruktūras attīstīšanu.

EK uzskata, ka oglekļa dioksīda emisijas neitralitātes mērķis būtu jāiekļauj "neatsaucamā" klimata direkrīvā, kas tiks ierosināts martā.

Fakti, kas līdz šim zināmi par EK iecerēm klimata aizsardzībai, jau ir izsaukuši Vācijas Rūpniecības federācijas (BDI) neapmierinātību. Organizācija ziņu aģentūrai DPA norādīja, ka stingrāku mērķu pieņemšana klimta aizsardzībai kļūs par "indi ilgtermiņa investīcijām".

Taču Leiena šodien pauda pārliecību, ka Eiropas Zaļais līgums kļūs arī par jaunu ES izaugsmes plānu, kas dos vairāk, nekā atņems.

"Tas parāda, kā pārveidot mūsu dzīvošanas un strādāšanas, ražošanas un patēriņa veidus, lai mēs varētu dzīvot veselīgāk un padarīt mūsu uzņēmumus inovatīvus," sacīja Leiena.

Taču vides aktīvistu organizācija "Greenpeace" uzskata, ka EK iecere apņemties līdz 2030. gadam samazināt oglekļa emisiju par 55%, nevis pašreiz paredzētajiem 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, nav pietiekami ambicioza.

Lai sasniegtu ambiciozāko ANO Parīzes klimata vienošanās mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem, salīdzinot ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas, - EK būtu jācenšas līdz 2030.gadam samazināt oglekļa emisiju par 65%, norādīja "Greenpeace".

Lai palīdzētu reģioniem, kurus visvairāk ietekmēs pāreja uz videi draudzīgākiem enerģijas veidiem, Leiena iecerējusi savākt 100 miljardus eiro.

Finansējuma savākšana, visticamāk, ietekmēs to, vai Polija, Čehija un Ungārija atbalstīs EK ieceres klimata aizsardzībai. Trīs valstis līdz šim atteikušās atbalstīt mērķi līdz 2050. gadam ES panākt oglekļa dioksīda emisijas neitralitāti.

Leiena cer iegūt šo valstu atbalstu ES līderu samitā, kas sāksies ceturtdien.

Galvenais jautājums, visticamāk, būs, cik daudz naudas valstis varēs saņemt atbalstam pārejai uz citu enerģijas veidu izmantošanu. Domstarpības varētu rasties arī par kritērijiem, pēc kādiem tiks noteikta projektu un valstu atbilstību šāda finansējuma saņemšanai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Urzula fon der Leiena ANO Čehija Eiropas Komisija Greenpeace Parīze Polija Ungārija Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form