Eiropas Komisija (EK) piektdien publiskoja "ceļa karti" iekšējās robežkontroles atcelšanai Šengenas zonā, kas būtu jāizdara līdz gada beigām.
EK aicināja līdz vasarai izveidot Eiropas Savienības (ES) robežsardzes un krasta apsardzes spēkus, kuriem jāsāk darboties vēlākais līdz septembrim, kā arī palīdzēt Grieķijai stiprināt tās ārējās robežas, caur kurām ES ierodas lielākā daļa nelegālo imigrantu.
Plāns arī paredz, ka sadarbībai ar Turciju ir jāpalīdz samazināt nelegālo imigrantu pieplūdums.
"Mērķis ir līdz decembrim atcelt visu iekšējo robežkontroli, lai līdz 2016.gada beigām varētu notikt atgriešanās pie normāli funkcionējošas Šengenas zonas," paziņoja EK.
Komisija arī skaidroja, ka robežkontroles atjaunošana Šengenas zonā gadā izmaksātu piecus līdz 18 miljardiem eiro, kas ir pielīdzināms 0,05 līdz 0,13% bloka kopprodukta.
"Pagaidu robežkontrole ne tikai traucē cilvēku brīvu kustību, bet arī rada nozīmīgas ekonomiskās izmaksas," norādīts EK paziņojumā.
EK plānā uzsvērts, ka Šengenas zonas atjaunošanai ir "īpaši svarīga nozīme Eiropas Savienībai kā vienotam veselumam".
Plānā EK uzliek Grieķijai par pienākumu izlabot "nopietnos trūkumus" tās ārējo robežu kontrolē.
EK arī plāno mainīt tā saukto Dublinas regulu, kura paredz, ka patvērums ir jāprasa pirmajā valstī, kurā imigrants ierodas, un patvēruma meklētājs jāsūta atpakaļ, ja viņš pēc tam ir devies uz citu ES dalībvalsti.
Komisija arī aicināja dalībvalstis nesūtīt nelegālos imigrantus uz citām valstīm.
"Tā ir pāreja no vienpusējiem lēmumiem par robežkontroles atjaunošanu uz koordinētu pieeju un visas iekšējās robežkontroles atcelšanu līdz gada beigām," preses konferencē paziņoja ES migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls.
Viņš uzsvēra, ka 7.martā paredzētais ES un Turcijas samits būs "izšķirošs" un bloks arī izmaksās 95 miljonus eiro Turcijai, kas ir pirmā summa, ko Ankara saņems pēc novembrī panāktās vienošanās ar ES par trīs miljardu eiro piešķiršanu.
"Sadarbība ar Turciju un pirmdienas samits ir izšķirošs," sacīja komisārs. "Mums drīz ir jāredz, ka [nelegālo imigrantu] plūsmas no Turcijas ievērojami samazinās," piebilda Avramopuls.
Viņš tomēr neapstiprināja laikraksta "Financial Times" vēstīto, ka samitā plānots panākt vienošanos par to, ka Turcija uzņems atpakaļ visus Grieķijas salās nonākušos nelegālos imigrantus, kuri nav Sīrijas pilsoņi.
"Tie, kuriem ir tiesības uz starptautisko aizsardzību, to saņems, pārējie tiks sūtīti atpakaļ," uzsvēra komisārs.
Jau vēstīts, ka, reaģējot uz nelegālo imigrantu pieplūdumu, virkne ES dalībvalstu Šengenas zonas ietvaros ir atjaunojušas robežkontroli.
Šogad Eiropā ieradušies jau teju 120 000 nelegālo imigrantu, bet pērn - 1,2 miljoni.
Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
