ES līderi vienbalsīgi un naski vienojas par 'Brexit' vadlīnijām
Foto: AP/Scanpix

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi sestdien vienbalsīgi nolēma, ka pirms vienošanās par jaunu tirdzniecības līgumu Lielbritānijai jāsedz "Brexit" 60 miljardus eiro lielais rēķins un jānodrošina ES pilsoņu tiesības, vēsta "The Guardian".

Savienības 27 dalībvalstu līderi Briselē par šādu ES pozīciju vienbalsīgi vienojās 15 minūšu laikā. Tam sekoja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska tvīts, kurā viņš pauda – ES vienojusies par stingru un godīgu politisko mandātu "Breksitam".

Salīdzinot ar Tuska sākotnējo paziņojuma projektu, kuru publicēja divas dienas pēc Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas 29. marta paziņojuma par "Brexit" uzsākšanu, sestdien Briselē pieņemtajās vadlīnijās lietota skarbāka valoda.

Pirms formālo sarunu uzsākšanas starp ES un Lielbritāniju jūnijā, britu valdībai jāspēj atrisināt ar ES pilsoņu tiesībām Lielbritānijā saistīti jautājumi, jāsedz ap 60 miljardus eiro lielais "Brexit" rēķins un jāatrisina robežas jautājums ar Īriju.

Vadlīnijas iekļauj vienošanos, ka neviena no ES dalībvalstīm nerisina atsevišķas sarunas ar Lielbritāniju.

Francijas prezidents Fransuā Olands pauda, ka Lielbritānijai neizbēgami ir jārēķinās ar "Brexit" cenu un izmaksām, jo valsts pilsoņi to ir izvēlējušies. "Nevajag būt nosodošiem, bet šobrīd ir skaidrs, ka Eiropa prot aizstāvēt savas intereses. Savukārt Lielbritānijas pozīcijas ārpus ES būs sliktākas, nekā esot ES," teica pēdējo savu prezidentūras nedēļu baudošais Olands.

Francijas prezidenta atziņām piebalsoja arī Beļģijas premjers Šarls Mišels, sakot, ka nepastāv tāda lieta kā bezmaksas "Breksits".

Eiropas Komisijas "Brexit" sarunu vadītājs Mišels Barnjē uzsvēra, ka vienota ES ir Lielbritānijas interesēs. "Šī sanāksme demonstrē 27 dalībvalstu vienprātību par skaidru ["Brexit"] sarunu līniju. Taču šī vienotība nav vērsta pret Lielbritāniju, manuprāt, tā ir Lielbritānijas interesēs," pauda Barnjē.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rute sacīja, ka vien panākot uzticību starp ES dalībvalstīm un Lielbritāniju abas puses būs spējīgas diskutēt par turpmākām attiecībām.

Vācijas kanclere Angela Merkele uzrunā norādīja, ka nākotnē vēlas labas attiecības ar Lielbritāniju, bet vispirms viņa grib ievērot 27 ES dalībvalstu intereses.

Latviju Briselē pārstāvēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). "Runājot par ES pilsoņu tiesībām, nozīmīgākās diskusijas gaidāmas par tiem cilvēkiem, kuri Lielbritānijā dzīvo mazāk par pieciem gadiem – svarīgi ir saprast, vai uz viņiem nākotnē attieksies tādas pašas garantijas, kādas ir tiem ES pilsoņiem, kuri jau šobrīd Lielbritānijā nodzīvojuši vismaz piecus gadus," sacīja Kučinskis, norādot, ka šis jautājums satrauc ne tikai Latviju.

Kučinskis norāda, ka nākotnes attiecībās Latvijai ir svarīgi veidot tādu sadarbības modeli, kas ļautu saglabāt iespējami ciešas ekonomiskās saites ar Lielbritāniju. Lai sadarbības nosacījumi mums visiem ir vienādi un varam strādāt godīgas konkurences apstākļos. Tāpat Latvija ir ieinteresēta ES–Lielbritānijas partnerībā citās būtiskās jomās – ārlietās, drošībā un aizsardzībā, iekšlietās.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Angela Merkele Brexit Eiropas Savienība Fransuā Olands Lielbritānija Māris Kučinskis Terēza Meja
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form