'Foreign Policy': Krievija izveidojusi Ukrainā arestējamo un nogalināmo sarakstu
Foto: TASS/Scanpix/LETA

Krievija izveidojusi sarakstu ar prominentu Ukrainas politiķu un aktīvistu vārdiem, kurus Maskava arestētu vai nogalinātu, ja Kremlis izšķirtos sākt invāziju Ukrainā, atsaucoties uz četriem ar ASV izlūkdienestiem saistītiem avotiem, raksta medijs "Foreign Policy".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šī informācija izskan laikā, kad Vašingtona brīdina, ka Krievijas karavīru skaits pie Ukrainas sasniedzot līdz 190 000 un iebrukums varot notikt tuvākajās dienās. Tāpat ASV norāda, ka Maskava meklē ieganstu operācijas sākšanai.

Vēl kāds "Foreign Policy" avots, kurš vēlējies palikt anonīms, atklājis, ka ASV ir pazeminājušās noteiktu izlūkošanas datu slepenības līmeni, lai tos varētu nodot partneriem un Ukrainas valdībai. Partneriem nodoti arī potenciālo Krievijas mērķu vārdi.

Šajā Krievijas sarakstā varot iekļūt visi, kas pretojas Krievijas plāniem, tostarp baltkrievu un krievu disidenti, kas atrodas Ukrainā, žurnālisti, pretkorupcijas aktīvisti, kā arī etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvji, un arī LGTBQ kopienas locekļi, medijam atklāja viena no amatpersonām. Šie cilvēki var būt pakļauti mērķtiecīgām slepkavībām, nolaupīšanai, pazušanai, aizturēšanai un spīdzināšanai.

Ukrainā atrodas gan no Krievijas aizbēguši cilvēki, gan baltkrievi, kas valsti pametuši pēc 2020. gada plašajiem protestiem un Aleksandra Lukašenko režīma brutālās vēršanās pret tiem.

Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ceturtdien paziņoja, ka Krievija meklē ieganstus militārās operācijas sākšanai Ukrainā. Šim nolūkam varot notikt īsti vai inscenēti uzbrukumi.

ASV prezidents Džo Baidens teica, ka Krievija invāziju Ukrainā varētu sākt tuvākajās dienās.

Savukārt jaunākās ASV aplēses liecina, ka Krievijas karavīru skaits pie Ukrainas robežām varētu sasniegt jau 190 000.

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

ASV Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form