Foto: EPA/Scanpix/LETA

Eiropas Parlaments (EP) balsojumā ar 383 balsīm "par" ievēlēja Eiropadomes izvirzīto kandidāti Urzulu fon der Leienu Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas amatā. "Pret" balsojuši 327, atturējušies – 22. Viņa līdzšinējo EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru amatā nomainīs šī gada 1. novembrī.

"Vēlos Eiropu virzīt tuvāk klimatdraudzīgai Eiropai, Eiropai, kas kalpo cilvēkiem, digitālai Eiropai un dzīvīgi demokrātiskai Eiropai. (..) Jau rīt teikšu atvadas savai valdībai un saviem bruņotajiem spēkiem un paredzu atlikušo vasaru pavadīt Briselē un Strasbūrā," tūlīt pēc ievēlēšanas preses konferencē norādīja fon der Leiena.

Attiecībā uz amatiem Eiropas Savienībā jaunievēlētā EK vadītāja norāda, ka būdama prezidente ir apņēmusies atrast labu ģeogrāfisko balansu. Komentējot, vai Centrāleiropas un Austrumeiropas pārstāvji var cerēt uz svarīgākiem komisāru amatiem viņas kolēģijā, fon der Leiena apstiprināja, ka tas tiks ņemts vērā.

Svarīgākie fakti par Urzulu fon der Leienu:

  • Politikā ienāca tikai 43 gadu vecumā;
  • Pirmā sieviete – Vācijas aizsardzības ministre, bijusi arī sociālo lietu ministre;
  • Viņa Londonā studējusi ekonomiku, ir Vācijā iegūts doktora grāds medicīnā, ginekoloģijas specialitātē;
  • Ilggadēja Vācijas kancleres Angelas Merkelas sabiedrotā;
  • Tēvs Ernsts Albrehts bija politiķis, tostarp no 1967 līdz 1970. gadam ieņēma EK ģenerāldirektora amatu;
  • Dzimusi Briselē; šobrīd 60 gadus veca, ir septiņu bērnu māte;
  • Viņai ir divas dzimtās valodas - vācu un franču, brīvi pārvalda arī angļu.

Kopumā savu izvēli balsojumā par EK vadītāju varēja izteikt 751 deputāts, pārstāvot vairāk nekā 500 miljonus Eiropas Savienības pilsoņu. Vairums "Delfi" Strasbūrā aptaujāto Latvijas eiroparlamentāriešu norādīja, ka atbalstīs šim amatam ES valstu un valdību līderu izvirzīto Vācijas aizsardzības ministri, taču līdz balsojumam kopumā parlamentā nebija pārliecības par vēlēšanu iznākumu, jo vairākas EP frakcijas iekšēji nebija vienojušās par atbalstu.

Lai tiktu ievēlēta, Fon der Leienai bija jāsaņem deputātu balsu absolūtais vairākums jeb vismaz 374 balsis, iepriekš norādīja EP pārstāvji. Pirms pieciem gadiem, 2014. gadā, Junkers tika ievēlēts ar pārliecinošām 422 balsīm "par", 250 balsīm "pret", bet 47 eiroparlamentārieši atturējās balsot.

Politiski analītiskais portāls "Politico" iepriekš norādījis, ka nepietiek tikai ar absolūto vairākumu, bet nepieciešams vismaz 400 balsu, lai fon der Leiena tiktu uzskatīta par pārliecinošu atbalstu saņēmušu EK vadītāju, kas viņai ļaus veiksmīgi vadīt Eiropas Savienību vismaz līdz 2024. gadam. Tagad sagaidāms, ka viņa saskarsies ar skarbu kritiku un regulāri varētu tikt apšaubīta viņas leģitimitāte.

Leiena gan žurnālistiem tūlīt pēc ievēlēšanas skaidroja, ka "vairākums ir vairākums". "Man nebija vairākums pirms divām nedēļām, jo mani nepazina. Saprotu, ka daudziem ir rūgtums, ka tika apiets špicenkandidātu process, bet esmu ārkārtīgi priecīga, ka 13 dienās izdevies izstrādāt plānu nākamajiem pieciem gadiem un izdevies iegūt šo vairākumu. Zinu ka man būs jāstrādā un vēlos strādāt ar parlamentu konstruktīvi."

Tiklīdz fon der Leiena tiks apstiprināta amatā, sāksies darbs pie jaunās komisāru kolēģijas izveides. Fon der Leiena skaidri norādījusi, ka viņas vadītajā EK puse komisāru vietu ieņems sievietes, un lai to panāktu, viņa dalībvalstīm varētu prasīt izvirzīt papildu kandidātus.

Daļa dalībvalstu jau ir piedāvājušas savus komisāru amatu kandidātus, citas vēl piedāvās savus. Latvija atkārtoti komisāra amatam virza Valdi Dombrovski. Visus komisārus uzklausīs un kolēģiju balsojot apstiprinās arī EP.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!