Foto: AP/Scanpix/LETA

Krievija nav Eiropas Savienības (ES) stratēģiskais partneris, un Eiropai jābūt gatavai pieņemt papildu sankcijas, ja Krievijas turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības, pēc principa "vairāk [sankciju] pret vairāk [pārkāpumiem] un mazāk pret mazāk", uzsver otrdien EP plenārsēdē pieņemtās rezolūcijas izstrādātāja Sandra Kalniete.

"Šis ziņojums atkārtoti skaidri konstatē, ka jau kopš 2014. gada stratēģiskā partnerība nevar pastāvēt. Tā ir fakta konstatācija, kurā pateikts, ka, kamēr netiks atrisināta Ukrainas teritoriālā vienotība, nevar būt nekādas jaunas sadarbības formas. Šis ziņojums nav tik daudz par Krieviju, kā par to, lai konstatētu Eiropas pašas attiecības ar Krieviju un kur mēs patlaban stāvam," portālam "Delfi" skaidro Kaniete.

Viņa atgādina, ka kopš 2008. gada starp ES un Krieviju faktiski vairs nedarbojas sadarbības un partnerības līgums, kura panti gan reizēm tiek izmantoti, lai atrisinātu kādu jautājumu. "Tā paturēšanu par spēkā esošu es ziņojumā uzskatīju par vienkārši muļķīgu un nevajadzīgu, jo tas nedarbojas jau desmit gadus."

Latvijas eiroparlamentāriete uzskata, ka Krievija ir pati izvēlējusies draudu un agresijas ceļu ārpolitikā. Viņa norāda, ka arī ES pamazām sākumā nogaidošā reakcija ir mainījusies, jo ir pagājuši jau pieci gadi un "ukraiņi ar ārkārtīgi lielu kritušo skaitu turpina aizstāvēt savu zemi". Turklāt Krievija vairs nav problēma tikai Eiropas austrumos, bet arī Sīrijā, jo tās aktivitāšu dēļ Vidusjūrā atkal ir nepieciešama daudz spēcīgāka ASV klātbūtne. Krievija ir reāls drauds, uzsver Kalniete.

Pirms ziņojuma pieņemšanas Kalniete "Delfi" izteica bažas, ka ziņojumā iekļautais secinājums, ka nepieciešams apturēt Krievijas ekonomisko sviru, piemēram, "Nord Stream 2" projekta īstenošanu, varētu netikt apstiprināts EP. "Tas ir viens no tiem jautājumiem, kas eiroparlamentāriešu vidū izraisa vislielākās diskusijas. Ierasti izdevies panākt EP vairākuma atbalstu šī projekta pārtraukšanai, bet intriga ikreiz paliek."

"Nauda, ko Krievija pelna ar gāzes eksportu, tiek ieguldīta militārā kompleksa attīstībā, militārās kapacitātes attīstīšanā un nostiprināšanā, tajā skaitā iegulda kibertehnoloģiju operāciju attīstībā, jo Krievija zināmā mērā ir kiberterorists. Mēs to pirms pusotra gada redzējām arī Ukrainā, kad liel daļa Ukrainas banku un valsts iestāžu pēkšņi vairs nevarēja lietot internetu. "

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!