Latvijas bizness pats bremzē naftas tranzītu uz Baltkrieviju, atzīst ministrs  (123)

Minska, kuras attiecības ar Maskavu pēdējā laikā aizēno Kremļa izdarītais spiediens dziļākas integrācijas panākšanai, nav spējusi vienoties ar kaimiņu par izdevīgām Krievijas naftas piegādes cenām. Meklējot alternatīvus piegādes avotus, Baltkrievija janvārī iepirka pirmās 80 000 tonnas naftas no Norvēģijas ar piegādi caur Klaipēdas ostu.

Uz "Delfi" jautājumu par iespējām panākt, lai šādas potenciālās kravas tiktu vestas cauri Latvijai, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ministrs Rinkēvičs atklāja, ka tādas sarunas ir notikušas, bet paši vietējie uzņēmēji nav bijuši atsaucīgi.

"Es dažreiz dzirdu, ka Latvijas principiālā ārpolitiskā nostāja attiecībā uz Krieviju vai kādi citi gadījumi traucē veidot biznesu un, ja valstu vadītāji sabučotos vai kāds uz ceļiem aizrāpotu līdz Kremlim un piecas reizes paklanītos, tad viss notiktu," norādīja ministrs.

Taču Baltkrievijas piemērs uzskatāmi parādīja, ka lielākā problēma ir pats vietējais bizness, kas strādā pēc kaut kādiem veciem lekāliem, uzsver Rinkēvičs. Par spīti tam, ka valdības līmenī sarunas ar Baltkrievijas līderiem ir veiksmīgas un Minska ir vērsusies pie Latvijas uzņēmumiem, tranzīta darījums nav noticis, neminot konkrētas kompānijas skaidro ministrs.

"Viņi [uzņēmēji] pateica, ka mēs pagaidām neesam gatavi un vispār mums arī bail tracināt Krieviju, līdz ar to šī krava aizgāja pie kaimiņiem," stāsta Rinkēvičs, solot, ka šo piemēru citēs, ja atkal dzirdēs kādas "vaimanas par tranzītu un ārpolitiku, kas kādam traucē".

Ministrs uzskata, ka šajā gadījumā strādāt traucē pašu nevēlēšanās un negribēšana. Turklāt Latvijas tranzīta politika vienmēr bijusi sašķelta, trīs ostas savstarpēji konkurē un sava politika ir dzelzceļam. Visi jau no šī gadsimta sākuma zināja, ka Krievija būvē ostas un tranzīts aizies, bet neko nedarīja, atgādina politiķis.

Gan Ķīnas, gan Baltkrievijas, gan citu valstu uzņēmumi ir lūguši saprātīgus tarifus, taču ar visu politisko draudzību pret vienu vai citu valsti, Latvijas tarifi izrādījušies augstāki nekā citām valstīm, skaidro Rinkēvičs: "Protams, beigās visu nosaka cena."

Runājot par Baltkrievijas, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) turpmāko sadarbību, ministrs atklāj, ka aprīlī plānota Lukašenko vizīte Latvijā.

Ar Minsku dialogs tiek uzturēts ne tikai ekonomikas jomā, bet arī par cilvēktiesībām, politiskajām brīvībām un iespējām noteikt moratoriju nāvessodu izpildei – Baltkrievija ir pēdējā Eiropas valsts, kur vēl tiek piespriesti un izpildīti nāvessodi, teic amatpersona.

Ar Minsku tiek apspriestas arī drošībai nozīmīgas lietas – abu valstu Aizsardzības ministrijas apmainās ar informāciju. "Samērā saspringtajā situācijā, kāda ir Baltijas reģionā, jebkura uzticību veicinošu pasākumu īstenošana nāk par labu gan mums, gan arī Baltkrievijai, " Rinkēvičs skaidro.

Nesen ES un Baltkrievija noslēdza līgumu par vīzu režīma atvieglojumiem, kas baltkrieviem ļauj par zemāku cenu tikt pie ES vīzām, ministrs izceļ pozitīvu sadarbības piemērus.

Ziņots, ka starp Minsku un Maskavu pēdējā laikā valda spriedze, nespējot vienoties par Krievijas piegādātās naftas cenām Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem un Kremlim izdarot spiedienu par Baltkrievijas dziļāku integrāciju ar Krieviju.

Krievijas naftas un gāzes piegādes Baltkrievijai par īpaši izdevīgām cenām ilgus gadus bija galvenais labums, ko Minska saņēma par draudzību ar Maskavu un netuvošanos Rietumu blokam. Taču Krievijā veiktā nodokļu manevra rezultātā Krievijas energoresursi Baltkrievijai kļūst dārgāki un sašķobās arī abu valstu attiecības.

21. janvārī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka Krievija neļauj Minskai caur savu teritoriju ievest Kazahstānā iepirku naftu. Prezidents klāstīja, ka pašlaik nav pilnīgas alternatīvas Krievijas naftai, taču piegādes ir nepieciešams diversificēt, lai no Krievijas iepirktu 30 -40% naftas, 30% ievest caur Baltijas valstīm un vēl 30% caur Ukrainu.