Lins Linkevičš
Foto: LETA

Pēc tam, kad ASV plašsaziņas līdzekļos izskanēja, ka ASV Aizsardzības ministrija varētu izvietot smago bruņojumu saviem karavīriem Austrumeiropas un Baltijas valstīs, Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs svētdien paziņoja, ka šie ierosinājumi ir daļa no ASV Kongresa apstiprinātās programmas pastiprināt drošību Austrumu un Centrālajā Eiropā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Linkevičs Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai teica, ka sagaidīs oficiālu informāciju pirms sniegt kādus specifiskus komentārus.

"Jau kādu laiku ir bijušas diskusijas, jo ASV Kongress ir apstiprinājis viena miljarda ASV dolāru (891 miljona eiro) atbalsta programmu Austrumu un Centrālās Eiropas valstīm," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.

"Noteikta ļoti specifiska summa ir piešķirta arī Lietuvai. Tas mums ir pašlaik - Lietuvā uz mācībām izvietoto karavīru rotācija - un arī tiks izvietots noteikts sekundārais aprīkojums un bruņojums," viņš stāstīja.

"Tā kā avots ir laikraksts, es nekomentēšu. Kad būs oficiālo avoti, mēs varēsim komentēt specifiski. Tomēr šie ir specifiski plāni, kas tiek īstenoti atbilstoši programmai Eiropas drošības pastiprināšanai," norādīja Linkevičs.

Savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers apsveica ASV nodomu palielināt militāro klātbūtni Austrumeiropā un piegādāt reģionā smago bruņojumu.

"Pozitīvi, ka ASV kā lielākais un visspējīgākais no NATO sabiedrotajiem nopietni uztver drošības garantēšanu pie Krievijas robežām esošajās sabiedroto valstīs," svētdien Miksera teikto citē portāls "Delfi.ee".

Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka gadījumā, ja Pentagona ierosinājums par smagā bruņojuma izvietošanu tiks apstiprināts,

Miksers norādīja, ka par šo jautājumu noteikti tiks runāts NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē 24.-25. jūnijā Briselē.

Igaunijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Andress Sangs atklāja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir izteikušas piedāvājumu NATO palielināt militāro klātbūtni Baltijas valstis.

"Igaunija vēlas pastāvīgu klātbūtni, kas balstīta uz bataljona rotāciju, gan Igaunijā, gan Latvijā un Lietuvā vai arī kaujas vienību kopumā līdz brigādes lielumam. Tas nozīmē apmēram trīskāršu sabiedroto kontingenta kājnieku palielinājumu salīdzinājumā ar pašreizējo sastāvu," norādīja Igaunijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs.

Polijas aizsardzības ministrs Tomāšs Semoņaks mikroemuāru vietnē "Twitter" svētdien apstiprināja, ka "sarunu Vašingtonā laikā maijā man apliecināja, ka lēmums [par tehnikas izvietošanu] tiks pieņemts tuvākajā laikā".

Laikraksts "The New York Times" sestdien, atsaucoties uz anonīmu avotu Pentagonā, vēstīja, ka ASV Aizsardzības ministrija plāno izvietot smago bruņojumu apmēram 5000 ASV karavīriem vairākās Austrumeiropas un Baltijas valstīs, lai savaldītu Krievijas agresiju.

Plānā aplūkotās valstis ir Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Rumānija, Bulgārija un, iespējams, Ungārija, liecina laikraksta rīcībā esošā informācija

Ierosinājums vēl ir jāapstiprina ASV aizsardzības ministram un Baltajam namam. Ja as tiks atbalstīts, tā būs pirmā reize kopš Aukstā kara beigām, kad ASV nosūta smago militāro aprīkojumu, tostarp kaujas tankus, uz jaunākajām NATO dalībvalstīm, kas agrāk bija Maskavas ietekmē kā Padomju Savienības republikas.

Tāds Pentagona ierosinājums norāda uz pieaugošajām bažām Austrumeiropā un ASV par Krievijas prezidenta Vladimira Putina nodomiem pēc tam, kad pērn martā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un vairāk nekā gadu jau turpinās prokrievisko separātistu cīņa ar valdības spēkiem Ukrainas austrumos, lasāms laikrakstā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aizsardzības ministrija ASV Baltija Igaunija Krievija Lietuva NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form