Foto: AP/Scanpix/LETA

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka valsts iepirks naftu no citām valstīm pat, ja tā būs dārgāka par Krievijas melno zeltu, kā arī piedraudējis, ka sāks ieturēt daļu naftas, ko Krievija sūta tranzītā cauri Baltkrievijai, ziņo aģentūra "Belta".

Pieminot nesenās sarunas Sočos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Lukašenko sestdien atklāja, ka Kremļa saimnieks apšaubījis lietderību Baltkrievijai pirkt naftu no kāda cita, nevis Krievijas.

"Kāpēc jūs to darīsiet, ja tā tik un tā būs dārgāka nekā no Krievijas?" Lukašenko citē Putina vārdus.

Uz to Lukašenko atbildējis, ka Baltkrievija turpinās diversificēt naftas piegādes, lai "katru gadu 31. decembrī nekristu uz ceļiem". Tā nav jābūt un tā nebūs, uzsvēra baltkrievu līderis.

Viņš arī piedraudējis, ka Baltkrievija ieturēs naftu, ko Krievija sūta tranzītā uz Rietumiem.

"Es nevienu nešantažēju. Teicu, ja Krievija nepiegādās naftu vajadzīgajos apjomos – starpvaldību vienošanās par 24 miljoniem tonnu, janvārī viņi piegādāja tikai 500 tūkstošus tonnu, pusotru miljonu tonnu par maz, – mēs sāksim ieturēt no tranzīta caurules," apgalvo Lukašenko.

Prezidents precizē, ka cauri Baltkrievijai tiek sūknēti 70 miljoni tonnu naftas. Lukašenko arī atgādina, ka Krievija joprojām nav norēķinājusies par zaudējumiem, ko pērn baltkrievu iekārtām nodarīja nekvalitatīva nafta cauruļvadā "Družba".

Krievija dod mājienus par Baltkrievijas pievienošanu apmaiņā pret vienotām energoresursu cenām, atzina Lukašenko, turpinot, ka "120% baltkrievu" tam teiktu "nē".

"Atcerieties, ka jūsu prezidents nekad nekļūs par pēdējo," uzsvēra Lukašenko.

Krievijas naftas un gāzes piegādes Baltkrievijai par īpaši izdevīgām cenām ilgus gadus bija galvenais labums, ko Minska saņēma par draudzību ar Maskavu un netuvošanos Rietumu blokam. Taču Krievijā veiktā nodokļu manevra rezultātā Krievijas energoresursi Baltkrievijai kļūst dārgāki un sašķobās arī abu valstu attiecības.

Eksperti uzskata, ka Kremlis izdara spiedienu uz Minsku, lai panāktu Baltkrievijas ciešāku integrāciju ar Krieviju.

Savukārt avoti Kremlī atklājuši, ka 15. janvārī Putina ierosinātās izmaiņas konstitūcijā ir varas saglabāšanas plāns "B", jo nav izdevies panākt Baltkrievijas un Krievijas savienības izveidi.

Lēta nafta ir viens no galvenajiem Baltkrievijas ekonomikas balstiem. Baltkrievija iepērk Krievijas naftu ar atlaidēm, pārstrādā savos uzņēmumos un naftas produktus pārdot uz ārzemēm par tirgus cenām.

Taču tagad Krievija ir gatava pilnībā apturēt naftas eksportu uz Baltkrieviju, ja par to netiks maksāta tirgus cena, apgalvo avoti. Jau janvārī Krievija uz laiku apturēja naftas importu uz Baltkrieviju un samazināja tās apjomus.

Meklējot alternatīvus naftas piegāžu avotus, Baltkrievija jau iepirka 80 tūkstošus tonnu naftas no Norvēģijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!