Neesam novērojuši nekādu Krievijas spēku atvilkšanu, saka Stoltenbergs
Foto: EPA/Scanpix/LETA

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc Krievijas amatpersonu paziņojumiem par Bruņoto spēku vienību atvilkšanu no Ukrainas robežām atzīmējis, ka no Maskavas pienāk signāli par vēlmi turpināt dialogu, lai izvairītos no krīzes, bet spēku atvilkšanu gan novērot nevarot, vēsta "radio Brīvā Eiropa".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ir pazīmes no Maskavas, ka diplomātijai jāturpinās, kas dod pamatu piesardzīgam optimismam, tomēr pagaidām mēs neesam redzējuši nekādas deeskalācijas pazīmes," viņš paudis žurnālistiem otrdien, 15. februārī. "Viss ir sagatavots jaunam uzbrukumam. Bet Krievijai vēl ir laiks atkāpties atpakaļ no kraujas, pārtraukt gatavoties karam un sākt strādāt pie mierīga atrisinājuma."

Iepriekš pa dienu Krievijas Aizsardzības un Ārlietu ministriju amatpersonas pauda, ka plānotās Krievijas Dienvidu un Rietumu militāro apgabalu mācības ir beigušās un vienības uzsākušas atgriešanos savā bāzē. Stoltenbergs publiski Krievijas jaunākos soļus komentējis pirms plānotās tikšanās ar NATO dalībvalstu aizsardzības ministriem Briselē.

Krievijas spēku savilkšana tuvu Ukrainas robežām sākās septembra beigās, bet plašāku uzmanību tai pievērsa ASV amatpersonu paziņojumi novembra sākumā, kurus papildināja uzskatāmi kompānijas "Maxar Technologies" setelītattēli. Agrīnās aplēsēs tika lēsts, ka savilkti vairāki desmiti tūkstošu karavīru, bet šobrīd tiešā Ukrainas tuvumā savilkto karavīru skaits esot vismaz 130 000.

Tiek uzskatīts, ka Krievija pie Ukrainas pārdislocējusi jau 100 bataljona taktiskās grupas, kuru vidējais lielums ir ap 800 karavīriem jeb 60% no visām bataljona taktiskajām grupām, turklāt zināms, ka vēl 14 ir ceļā, pirmdien tvītoja "The Times" militārā žurnāliste Larisa Brauna.

Līdzās dzīvajam spēkam mēnešiem ilgi no visas Krievijas tiek vesta bruņutehnika, munīcija un citas militāra rakstura kravas līdz pat lauka hospitāļiem, asins bankām un visa veida degvielas vedējiem, aizvien vairāk iezīmējot Krievijas nolūku iebrukt kaimiņvalstī. Līdzās karaspēka pārvietošanai pa sauszemi novērojama arī gaisa spēku lidaparātu sapulcināšana relatīvi nelielā attālumā no Ukrainas, tostarp Baltkrievijā un okupētajā Krimā, kā arī desantkuģu un zemūdeņu sakoncentrēšana Melnajā jūrā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jenss Stoltenbergs Krievija NATO Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form