Nesenā vēsture: valstij piederošas geju diskotēkas un slepenpolicijas terors komunistiskajā Austrumvācijā

Laikā, kad Latvijā notiek karstas diskusijas par partnerattiecību likumu, atskatāmies uz LGBT kustības vēsturi Austrumvācijā. Valstij piederošas geju diskotēkas, tiesības dienēt armijā, tiesības satikties un mīlēties - homoseksuālu personu dzīve komunistiskajā Austrumvācijā 20. gadsimta otrajā pusē, salīdzinot ar citām valstīm aiz dzelzs priekškara, varētu šķist diezgan brīva. Tomēr tā nebija. Ikdienā cilvēkiem ar netradicionālu seksuālo orientāciju nācās saskarties ar aizliegumiem pulcēties, izsekošanu, cenzūru, neiecietību un atstumtību.

Austrumvācija jeb Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR) bija komunistiska valsts, kurā pie varas bija viena partija ar visaptverošu represīvu sistēmu un slepenpoliciju. Līdz pat 1968. gadam VDR homoseksuāli sakari bija krimināli sodāmi, tad šo likuma normu atcēla. Jāpiebilst, ka demokrātiskajā Rietumvācijā tas notika gadu vēlāk. Likuma norma, kas Vācijā bija spēkā no 1871. gada, nacistu valdīšanas laikā tika pastiprināta, kad koncentrācijas nometnēs nonāca vairāki tūkstoši vāciešu par to, ka viņi vienkārši bija homoseksuāli. Pēc 2. pasaules kara VDR, kas sevi pasludināja par “progresīvu” valsti, savā krimināllikumā šo normu saglabāja nedaudz vieglākā formā.

Kā norāda vēsturnieks, ASV Džordža Meisona universitātes profesors Samuels Klauzs Haneke, no 1949. gada līdz 1968. gadam DDR tika sodīti aptuveni 4000 homoseksuāli vīrieši, savukārt Rietumvācijā šajā pašā laika posmā – 50 000 vīrieši. “Tas gan nenozīmē, kā Austrumvācija bija geju paradīze. Austrumberlīnē tikai daži bāri bija domāti geju auditorijai, homoseksuāļi lielākoties tikās parkos, pirtīs un publiskajās atejās. Tās bija bīstamas vietas, kur ļaundari bieži vien šos vīriešus gaidīja un aplaupīja,” savā esejā, kas publicēta portālā “Bostonreview” raksta Haneke.