Foto: EPA/Scanpix/LETA

Nīderlande pirmdien atvainojusies par holandiešu miera uzturētāju lomu Srebrenicas slaktiņā pirms 27 gadiem.

Bosnijas serbu spēki 1995. gada jūlijā pie Srebrenicas pilsētas nogalināja vairāk nekā 8000 Bosnijas musulmaņu vīriešu. Starptautiskās tiesas šo slaktiņu atzinušas par genocīdu.

Nīderlandes miera uzturētāji, kas bija skaitliskā mazākumā un vāji bruņoti, nespēja novērst Bosnijas serbu spēku iebrukumu ANO drošības zonā.

Bosnijas serbu spēki nošķīra musulmaņu vīriešus un zēnus no sievietēm un aizveda noslepkavošanai. Asinsizliešana ilga nedēļu. Līķi tika apraksti masu kapos.

"Šausmīgajā genocīdā ir vainojama tikai viena puse – Bosnijas serbu armija. Taču ļaujiet man izteikties skaidri. Starptautiskā sabiedrība nespēja piedāvāt Srebrenicas iedzīvotājiem adekvātu aizsardzību, un kā daļa no šīs kopienas Nīderlandes valdība ir līdzatbildīga par situāciju, kurā šī neveiksme notika. Un par to mēs izsakām visdziļāko atvainošanos," turot roku uz sirds, vizītē Bosnijā sacīja Nīderlandes aizsardzības ministre Kajsa Olongrena.

Nīderlandes tiesas jau ir noteikušas, ka Nīderlande ir daļēji atbildīga par Srebrenicas krišanu, un izdzīvojušajiem tika izmaksāta kompensācija.

2002.gadā Nīderlandes valdība atkāpās pēc tam, kad tika publicēts oficiāls ziņojums par holandiešu miera spēku karavīru neveiksmīgajiem mēģinājumiem novērst musulmaņu iedzīvotāju slaktiņu Srebrenicā. Toreizējais Nīderlandes premjerministrs izteicās, ka valdība, piekrītot izmaksāt kompensācijas, atzinusi savu atbildību, bet ne vainu.

Srebrenicas slaktiņā nogalināto tuvinieki gadiem ilgi centušies panākt atvainošanos no Nīderlandes, un šī ir pirmā reize, kad valdība oficiāli atvainojusies.

Pagājušajā mēnesī Nīderlande atvainojās ANO holandiešu karavīriem, kuri bija klāt Srebrenicā, par apstākļiem, kādos viņiem nācās strādāt. Šī atvainošanās izpelnījās Srebrenicā nogalināto cilvēku tuvinieku nosodījumu.

"1995.gada notikumi noveda pie dziļām cilvēku ciešanām, kas šeit ir jūtamas līdz pat mūsdienām. Mēs nevaram atbrīvot jūs no šīm ciešanām. Taču tas, ko mēs varam darīt, ir skatīties vēsturei tieši acīs," sacīja Olongrena.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!