Polijas parlaments apstiprinājis strīdīgās tieslietu reformas
Foto: stock.xchng

Polijas parlaments piektdien pieņēmis strīdīgus vērtējumus izsaukušās tiesu reformas, kas atbilstoši opozīcijas un Eiropas Savienības (ES) apgalvotajam grauj tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus.

Reformu rezultātā parlaments varēs izraudzīties locekļus struktūrā, kuras uzdevums ir aizsargāt tiesu neatkarību, un pastiprināt politisko kontroli pār Augstāko tiesu.

Varšava jau agrāk izpelnījusies Briseles pārmetumus par vairākām tieslietu reformām, kas atbilstoši bloka skaidrojumam rada "sistēmiskus draudus" likuma varai. ES brīdinājusi Poliju, ka tā līdzšinējo reformu dēļ varētu iedarbināt ES līgumu 7. pantu - tā dēvēto kodolvariantu, kas paredz balsošanas tiesību apturēšanu.

Piektdien apstiprinātie soļi, kas, kā sagaidāms, gūs valdošās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) kontrolētā Senāta un prezidenta Andžeja Dudas atbalstu, spriedzi palielinās vēl vairāk.

Likums attiecībā uz Augstāko tiesu paredz tiesnešu pensionēšanās vecuma samazināšanu no 70 uz 65 gadiem, šādi veicot "dekomunizāciju" un atbrīvojoties no tiesnešiem, kas strādājuši komunistu režīma tiesās.

Piektdien pieņemtās reformas attiecībā uz Nacionālo Tiesnešu padomi (KRS) - struktūru, kas paredzēta tiesu varas neatkarības garantēšanai - nozīmē, ka turpmāk parlaments varēs izraudzīties 15 tās tiesnešus. Līdz šim tiesneši izraudzījās KRS locekļus.

Polijas konservatīvā valdība, kas pārmaiņas tieslietu sistēmā sāka īstenot uzreiz pēc nākšanas pie varas 2015.gada beigās, uzstāj, ka jaunās reformas ir nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un pārveidotu tieslietu sistēmu, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistu režīma mantojuma.

Tags

Brisele Eiropas Savienība Polija Varšava

Comment Form