Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā ir apstiprinājis vairāku valstu gadiem ilgi izskanējušās bažas un brīdinājumus par Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu un tā veidoto ārpolitiku. Lai pretotos agresīvajam Maskavas ekspansionismam, Eiropas un ASV demokrātijas strādā kopā, tomēr Krievijai tuvojoties NATO robežām, paralēli rodas aizvien jauni būtiski draudi demokrātijām, kas slēpjas tālāk uz austrumiem. Šos draudus rada Ķīna.
NATO līderi Ķīnas pieaugošo ietekmi definē kā globālu apdraudējumu. Tāpat Lielbritānijas iekšējā izlūkdienesta MI5 un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītāji brīdinājuši par augošajiem ilgtermiņa draudiem, ko rada šī Austrumāzijas valsts. Organizāciju oficiālajiem paziņojumiem pievienojas arī Rietumu līderi, kuru izteikumi par Ķīnu, uzsverot to kā apdraudējumu, tikai pieaug. Vai šie brīdinājumi par draudiem ir pielīdzināmi tiem, kas izskanēja par Krieviju un šobrīd piepildās kā ļauns murgs? Kuri ir tie, kas brīdina, un kuri apdraudējumu neredz?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
