SIPRI: Ukraina kļuvusi par trešo lielāko bruņojuma importētāju pasaulē  (6)

SIPRI pirmdien publicētajā ziņojumā teikts, ka Eiropas valstis piecu gadu periodā no 2018. līdz 2022. gadam palielinājušas lielo ieroču importu par 47 procentiem.

NATO valstis Eiropā piedzīvoja vēl lielāku pieaugumu, tajā pašā laika posmā palielinot lielo ieroču importu par 65 procentiem. Turpretim ieroču piegāžu apjoms pasaulē samazinājās par 5,1 procentu.

"Lai gan ieroču nosūtīšana pasaulē ir samazinājusies, spriedzes starp Krieviju un lielāko daļu citu Eiropas valstu dēļ ir krasi pieaudzis ieroču nodošanas apjoms Eiropā," sacīja Pīters D. Vezemans, SIPRI ieroču nodošanas programmas vecākais pētnieks. "Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas valstis vēlas ātrāk importēt vairāk ieroču," viņš piebilda.

ASV, Francija un Dienvidkoreja pēdējo piecu gadu laikā bija lielākie piegādātāji NATO valstīm Eiropā, savukārt ASV, Polija, Vācija un Lielbritānija pagājušajā gadā Ukrainai piegādāja visvairāk ieroču. Tomēr daudzi no Ukrainai piegādātajiem ieročiem bija lietoti un ņemti no esošajiem krājumiem.

Lai arī ASV ieroču eksporta līmenis uz Ukrainu piedzīvoja strauju pieaugumu, tas joprojām bija zemāks par apjomu, ko Vašingtona pagājušajā gadā nosūtīja uz četrām citām valstīm – Kuveitu, Saūda Arābiju, Kataru un Japānu, paziņoja SIPRI. Tas ir tāpēc, ka ASV piegādes Ukrainai ietvēra salīdzinoši mazāk modernu un galvenokārt lietotu militāro aprīkojumu, bet pārējās četras valstis saņēma modernus jaunus ieročus, piemēram, kaujas lidmašīnas un pretgaisa aizsardzības sistēmas, piebilda domnīca.

ASV joprojām ir pasaules vadošā aizsardzības resursu eksportētāja, un tās daļa pasaules ieroču eksportā pieauga līdz 40 procentiem no 33 procentiem pēdējos piecos gados. Savukārt Krievijas, pasaules otrā lielākā bruņojuma piegādātāja, eksportu daļa no 22 procentiem samazinājās līdz 16 procentiem.