Sākotnēji apjomīgā lieta ar visiem apsūdzētajiem nonāca pie vienas Rīgas apgabaltiesas tiesneses, bet vēlāk tika sadalīta trīs daļās pēc epizodēm. Pirmās tiesa izskatīja lietas, kurās apsūdzētie vainu atzina, pēc tam – lietas, kurās apsūdzētie vainu neatzina. Visbeidzot tiesa skatīja lietas, kurās apsūdzētie nenāca uz tiesu un tika izsludināti meklēšanā.
2017. gadā Rīgas apgabaltiesa informēja, ka uz apsūdzēto sola apgabaltiesā pēc Krimināllikuma 225. panta 2. daļas, kas paredz atbildību par masu nekārtībām, sēdās 65 personas. Tobrīd spēkā stājušies bija notiesājoši spriedumi 56 apsūdzētajiem, savukārt četras personas tika attaisnotas. Reāli cietumsodi šajās lietās tika piespriesti deviņām personām, nosacīts sods piespriests 17 personām, taču trim personām sods mainīts uz reālu cietumsodu, jo netika pildīti nosacītā soda noteikumi.
Piespiedu darbs bija noteikts 26 cilvēkiem, tajā skaitā vienā gadījuma notika šā soda aizstāšana ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Naudas sods tika piespriests trim personām.
Vienā gadījumā tika piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis – ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā stacionārā. Vēlāk tas tika grozīts uz medicīniska rakstura piespiedu līdzekli –ambulatorisku ārstēšanu medicīnas iestādē.
2017. gadā tiesvedība ar prokurora kasācijas protestu un divu apsūdzēto kasācijas sūdzībām turpinājās Augstākajā tiesā (AT) tikai vienā lietā pret piecām personām. AT preses sekretāre Baiba Kataja portālam "Delfi" paskaidroja, ka AT vērtējusi Rīgas apgabaltiesas 2016. gada 20. maija spriedumu, ar kuru viens apsūdzētais bija atzīts par nevainīgu un attaisnots, bet divi sodīti ar brīvības atņemšanu. Pārējā daļā, ar kuru lietā ceturtais apsūdzētais bija sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu, bet piektajam piespriestas 180 piespiedu darba stundas, apgabaltiesā bija atstāts negrozīts.
2017. gada 20. februārī AT Krimināllietu departaments atstāja apstrīdēto Rīgas apgabaltiesas spriedumu negrozītu.
Līdz ar to arī tiesās iztiesātas visas krimināllietas, kurās apsūdzēti 13. janvāra grautiņu dalībnieki.
Mazliet grūtāk ir noteikt, kuri 13. janvāra grautiņu dalībnieki savu sodu jau izcietuši. Tiesu administrācijā portālam "Delfi" norādīja, ka iestāde šādu informāciju neapkopo un tās rīcībā līdz ar to nav datu par izciestajiem sodiem.
Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) preses pārstāve Aija Fedorova portālam "Delfi" skaidroja, ka pārvalde tās rīcībā esošo informāciju uzglabā likumā noteiktajā kārtībā un neklasificē pēc konkrētiem notikumiem.
Veicot datu atlasi pārvaldes informācijas sistēmā pēc dažādiem kritērijiem, tostarp attiecīgā Krimināllikuma panta – par masu nekārtībām –, ko piemērojusi tiesa, Fedorova norādīja, ka laika posmā no 2009. gada līdz ceturtdienai, šā gada 10. janvārim, IeVP pakļautībā esošajās ieslodzījuma vietās atradās apcietinājumā, izcieta brīvības atņemšanas sodu vai joprojām izcieš brīvības atņemšanas sodu 17 personas.
No tām trīs personas atradās apcietinājumā – viena notiesāta nosacīti, bet divām personām atcelts vai grozīts drošības līdzeklis uz citu drošības līdzekli. 12 personas izcieta brīvības atņemšanas sodu, tajā skaitā īslaicīgu brīvības atņemšanu: deviņiem cilvēkiem tika piespriests reāls brīvības atņemšanas sods, viens notiesāts nosacīti, bet pēc tam tiesa atcēla nosacītu notiesāšanu un nolēma izpildīt piespriesto brīvības atņemšanas sodu, divi notiesāti ar piespiedu darbu un pēc Valsts probācijas dienesta (VPD) iesnieguma tiesa nolēma aizstāt neizciesto soda daļu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Savukārt divas personas vēl izcieš brīvības atņemšanas sodu, kas noteikts kā galīgais sods pēc vairāku spriedumu kopības. No tām viena persona notiesāta nosacīti ar pārbaudes laiku. Šis sods pievienots sodam pēc cita sprieduma. Savukārt vēl viens cilvēks notiesāts nosacīti, bet pēc tam tiesa atcēlusi nosacītu notiesāšanu un nolēmusi izpildīt piespriesto brīvības atņemšanas sodu. Arī šajā gadījumā minētais sods pievienots sodam pēc cita sprieduma.
Vienlaikus Fedorova uzsver, ka šie ir dati apkopotā veidā un tie neļauj secināt, ka konkrētā persona pēc tā vai cita Krimināllikuma panta atradusies apcietinājumā vai izcietusi piespriesto brīvības atņemšanas sodu tieši 13. janvāra grautiņu dēļ. Tāpat, ja kāds no 13. janvāra grautiņu dalībniekiem ir sodīts pēc cita likuma panta, arī to jau minēto iemeslu dēļ nevar secināt.
Arī VPD, jautāts par saistībā ar 13. janvāra grautiņiem izciestajiem sodiem, kas ir dienesta kompetencē, norādīja, ka no 2011. gada līdz 2019. gadam tas organizējis sodu izpildi 57 personām, kas notiesātas pēc Krimināllikuma 225.panta par masu nekārtībām. 24 no šīm personām īstenota probācijas uzraudzība, savukārt 33 personām piespiedu darba izpilde. 30 no 33 personām, kam tika organizēta piespiedu darba izpilde, bijušas notiesātas tikai pēc Krimināllikuma 225. panta. Savukārt 19 no 24 personas,kas nonāca probācijas uzraudzībā, notiesātas tikai pēc Krimināllikuma 225. panta.
Dienests arī piebilst, ka vairumā gadījumu no 57 tiesa ir piemērojusi arī Krimināllikuma 49. pantu, kas paredz vieglāka soda noteikšanu nekā likumā paredzētais sods. Dienests uzsver, ka soda izpilde šīm 57 personām noritējusi saskaņā ar likumos noteiktajām prasībām.
Jāatgādina, ka 2009. gadā sabiedrībā pieauga spriedze saistībā ar finanšu jautājumiem, kā arī tautas priekšstāvju darbu. Politiskā organizācija "Sabiedrība citai politikai "kopā ar vairākām sabiedriskajām organizācijām izplatīja aicinājumu tā brīža Valsts prezidentam Valdim Zatleram atlaist 9. Saeimu. Savā paziņojumā organizācijas aicināja iedzīvotājus ierasties uz tautas sapulci 13. janvārī pulksten 17.30 Doma laukumā. Tā bija paredzēta kā miermīlīga un nevardarbīga.
Taču neilgi pēc tam publiskajā telpā parādījās cits aicinājums – pulcēties pie Saeimas ēkas un sapulci izmantot vardarbīgai pastāvošās varas gāšanai. 2009. gada 13. janvārī Valsts drošības dienests (tobrīd vēl Drošības policija) sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 81. panta par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas varu, kas bija publicēts tam speciāli izveidotās interneta vietnēs. VDD portāls "Delfi" uzzināja, ka 2014. gada 13. janvārī kriminālprocess izbeigts, jo iestājās kriminālatbildības noilgums.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs 2009. gada 13. janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi, kuros to dalībnieki izsita logus vairākām ēkām, aplaupīja veikalu, kurā tirgoja AS "Latvijas balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Stipri cieta arī Saeimas nams.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
