Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonas bezdarbību, ja ar to izraisītas smagas sekas, saistībā ar finanšu līdzekļu 18,4 miljonu eiro apmērā pārskaitījumu pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA "Rīgas satiksme", portālam "Delfi" apstiprināja birojā.
KNAB norādīja, ka krimināllietas izmeklēšanas laikā birojs iepazinās gan ar iestādes rīcībā esošiem, gan ar papildus iegūtiem dokumentiem, kā arī atzinuma sniegšanai piesaistīja neatkarīgu grāmatvedības ekspertu. KNAB izmeklēšanas laikā konstatēja, ka pašvaldības norādītais maksājuma mērķis – ieguldījumi pašu kapitālā – nav bijis korekts.
Tomēr šīs neprecizitātes dēļ pārskaitījums neietekmēja Rīgas domes budžetu, jo finanšu līdzekļi pārskaitīti SIA "Rīgas satiksme" zaudējumu segšanai, kas radušies sakarā ar braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanu.
Tādējādi KNAB nekonstatēja Krimināllikumā noteikto noziedzīga nodarījuma sastāvu par iespējamu valsts amatpersonas bezdarbību, ja ar to izraisītas smagas sekas, un pieņēma lēmumu par krimināllietas izbeigšanu.
Kādreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova advokāts Viktors Tihonovs trešdien izplatītā preses paziņojumā norādīja, ka process tika ierosināts pēc bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) iesnieguma par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017. gadā veikto naudas pārskaitījumu SIA "Rīgas satiksme" 18 432 000 eiro apmērā ar mērķi "ieguldījums pašu kapitālā".
Tihonovs atgādināja, ka pārmetumi par šo ieguldījumu un apgalvojums par to, ka "ir pieļauts normatīvajiem aktiem neatbilstošs domes mantas samazinājums", bijis Pūces galvenais iegansts Ušakova atstādināšanai no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pērn aprīlī.
Preses paziņojumā arī pausti pārmetumi Pūcem un bijušajam Rīgas pagaidu administrācijas vadītājam Edvīnam Balševicam. Proti, aizstāvja ieskatā, gan ministrs gan ierēdnis ir zinājuši, ka šis pārskaitījums nav radījis zaudējumus. Attiecīgi jurists norāda, ka šis KNAB lēmums rada šaubas par Ušakova atbrīvošanas no amata pamaotību.
Jau vēstīts, ka pērn Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatēja vairākus iespējamus Ušakova pieļautus likumpārkāpumus. Ministrija konstatēja, ka "Rīgas satiksmes" kapitāla daļu turētāja pārstāvis Ušakovs nav nodrošinājis uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu tā, kā to sākotnēji lēmusi Rīgas dome. Tādā veidā, iespējams, pārkāpts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas paredz, ka pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.
"Rīgas satiksme" pašvaldības piešķirtos līdzekļus finanšu ieguldījumam iekļāvusi ieņēmumos, nesedzot sabiedrības zaudējumus. Ministrija pauda bažas, ka tādā veidā prettiesiski varētu būt samazināta pašvaldības manta.
Savukārt 2019. gada 5. aprīlī sekoja Pūces rīkojums, ar kuru Ušakovs tika atbrīvots no amata. Pāris mēnešus vēlāk Ušakovs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Bijušais mērs ir tiesā apstrīdējis šo Pūces lēmumu, taču pirmās instances tiesa lēma viņam nelabvēlīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
