Saeimas komisija jautājumu par Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai turpinās skatīt citā sēdē
Foto: LETA

Otrdien, 19. janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija plānoja lemt par Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai, taču nenonāca līdz komisijas dalībnieku balsošanai un atlika uz to uz vēlāku laiku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sēdē piedalījās visi komisijas deputāti, deputāts Artuss Kaimiņš, viņa advokāts Normunds Duļevskis, kā arī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns.

Deputāti diskutēja par Kaimiņa aizturēšanu Saeimas sēžu zālē 2018. gadā, uzsverot, ka tā nav bijusi pamatota.

Normunds Žunna (JKP) uzsvēra, ka 2018. gada Kaimiņa aizturēšana no sēžu zāles bija prettiesiska, taču prokurors Urbāns uzsvēra, ka tas nav bijis vienpersonisks lēmums un "akmeņi ir metami visos dārziņos".

Lai gan Urbāns aizrādīja, ka Žunnas jautājumi par Kaimiņa aizturēšanu Saeimas sēžu zālē 2018. gadā esot nevietā, Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) apstiprināja, ka šādi jautājumi ir jāizskata.

Duļevskis komisijas sēdē prezentēja parlamentārās neaizskaramības jeb imunitātes atcelšanas kritērijus, kas viņa redzējumā nav atbilduši Kaimiņa aizturēšanai vai izdošanai kriminālvajāšanai.

Advokāts arī neizprot, kādēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) turpina lietu arī pēc tam, kad tā kompetence ir beigusies. Advokāts uzsvēra, ka Kaimiņam nebija nodrošinātas viņa tiesības.

"Pirms kriminālvajāšanas uzsākšanas ir nepieciešams iegūt pietiekamu pierādījumu bāzi. Šobrīd jums, deputāti, mēģina iesmērēt neizmeklētu lietu, un man, kā aizstāvim nav skaidrs, par ko Kaimiņu grib izdot kriminālvajāšanai," atzina advokāts.

Arī pats Kaimiņš atzina, ka nezina, par ko viņu vēlas izdot kriminālvajāšanai.

Kursīte-Pakule neslēpa sarūgtinājumu par deputāta iepriekšējo aizturēšanu, jo "tā ļoti izmainīja nākamo vēlēšanu politisko ainu", sacīja deputāte.

Arī Raivis Dzintars (NA) atzina, ka 2018. gada Kaimiņa aizturēšana kardināli izmainīja nākamo Saeimas vēlēšanu iznākumu. Dzintars uzsvēra, ka ir jāpārliecinās, ka pierādījumu klāsts ir pietiekošs un pamatots.

"Tā lielā mērā ir uzticēšanās prokuroram un lietas virzītājiem. Mēs nevaram pārvērsties par tiesu vai izmeklēšanas iestādi. Šajā gadījumā, tas, ko daļa deputātu jūt, ir uzticēšanās sašķobīšanās," sacīja deputāts.

Jau ziņots, ka pērn, oktobrī Ģenerālprokuratūra Saeimā nogādāja lūgumu dot piekrišanu, lai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu varētu saukt pie kriminālatbildības.

Kaimiņam izvirzītā apsūdzība mainīta uz maigāku pantu – ja sākotnēji kriminālvajāšana tika rosināta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu, tad tagad to plānots celt vienkārši par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu.

KNAB kriminālvajāšanu pret Kaimiņu rosināja par Krimināllikuma 217. panta 3. daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Par šādu normas pārkāpumu varētu piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka informēja, ka prokuratūra lūdz Saeimai piekrist izdot Kaimiņu kriminālvajāšana pēc Krimināllikuma 217. panta 1. daļas par uzņēmumam vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu. Par šādas normas pārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, parlamentam jālemj, vai piekrist deputāta kriminālvajāšanai. Izdošanas gadījumā Kaimiņš nezaudētu tiesības piedalīties Saeimas darbā.

Jau ziņots, ka 2020. gada janvāra beigās KNAB jau bija pieņemts lēmums piemērot Kaimiņam aizdomās turētā statusu pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Tas tika darīts, jo izmeklēšanas laikā iegūti papildu pierādījumi un mainījušies noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi.

Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret Kaimiņu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

KNAB izmeklētāja pieņēma lēmumu par Kaimiņa krimināllietas nodošanu prokuroram kriminālvajāšanas sākšanai par grāmatvedības dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā.

Tomēr prokurors pieņēma lēmumu par KNAB lēmuma atcelšanu un krimināllietas atdošanu KNAB izmeklēšanas turpināšanai. KNAB šo prokurora lēmumu bija pārsūdzējis augstākstāvošam prokuroram, taču sūdzība tika noraidīta.

Tāpat ziņots, ka KNAB sākotnēji kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas "KPV LV" finansēšanu 2018. gada jūnijā aizturēja Saeimas deputātu Kaimiņu, toreizējo Kaimiņa partijas biedru un "KPV LV" valdes locekli Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu. Vēlāk trijotne tika atbrīvota.

Vēlāk lieta tika sadalīta, jo KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret Zakatistovu un Tamužu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

KPV LV Artuss Kaimiņš Ģenerālprokuratūra KNAB Raivis Dzintars Saeima VL-TB/LNNK
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form