Stājies spēkā piecu gadu cietumsods Ivaram Kellijam par karošanu Donbasā

Jau vēstīts, ka par dalību bruņotā konfliktā Austrumukrainā 2019. gada nogalē uz apsūdzēto sola sēdās Ivars Kellijs, kurš, saskaņā ar apsūdzības versiju, laika posmā no 2015. gada februāra līdz 2016. gada maijam karojis Donbasa separātistu rindās.

Valsts drošības dienests guva pierādījumus, ka patiesībā Kellijs šajā laikā devies uz Ukrainas austrumiem, kur pievienojies kādam nelikumīgam separātistu formējumam, sākot pildīt strēlnieka amatu izlūkošanas un diversijas grupā.

Izvērtējot apsūdzētā kasācijas sūdzībā minētos argumentus, AT (Senātam) neradās šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 21. septembra lēmums, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums un apsūdzētais atzīts par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 77.1 panta un sodīts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Senāts lēmumā norāda, ka apsūdzētā izvirzītais arguments par tiesas pieļautajiem pārkāpumiem, atzīstot viņu par vainīgu noziedzīgajā nodarījumā, saistīts ar sūdzības iesniedzēja atšķirīgo viedokli par noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem un lietā iegūto pierādījumu izvērtējumu. Pirmās instances tiesa, kuras spriedumu apelācijas instances tiesa atstājusi negrozītu, savus atzinumus par apsūdzētā vainīgumu pamatojusi ar lietā iegūtajiem pierādījumiem, tostarp apsūdzētā un liecinieku liecībām, kā arī rakstveida pierādījumiem, proti, ziņām, kas ietvertas no Ukrainas Ģenerālprokuratūras, Ukrainas ārvalstu izlūkošanas dienesta un Ukrainas drošības dienesta tiesiskās palīdzības ietvaros saņemtajos dokumentos, kā arī apskates un kratīšanas protokolos, Drošības policijas uzziņā un Drošības policijas amatpersonas ziņojumā ietvertajām ziņām.

AT arī norāda, ka apelācijas instances tiesa motivēti atzinusi, ka lietā iegūti pietiekami un ticami pierādījumi tam, ka apsūdzētais no 2015. gada 19. februāra līdz 2016. gada 5. maijam Ukrainas teritorijā, atrodoties bruņotas militārās vienības „Doņeckas Tautas Republika" Aizsardzības ministrijas 1. armijas 7. korpusa atsevišķās strēlnieku brigādes izlūkošanas diversijas grupas sastāvā kā strēlnieks, ir prettiesiski aktīvi piedalījies bruņotā konfliktā, kā arī piedalījies 2015. gada 9. maija parādē Doņeckas Tautas Republikas Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka vienības sastāvā.

Līdz ar to AT atzina, ka apsūdzētā kasācijas sūdzībā izteiktie argumenti pauž sūdzības iesniedzēja neapmierinātību ar apelācijas instances tiesas secinājumiem, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajā daļā noteikto. Tādējādi konstatējams Kriminālprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.