Tiesas kompetencē lemt par Šķēles iespējamo atbildību nepatiesu liecību sniegšanā, pārliecināts prokurors
Foto: LETA

Digitālās televīzijas lietā apsūdzēto Jāņa Lozes un Ulda Kokina jaunajās liecībās un citos iesniegtajos pierādījumos par bijušā politiķa Andra Šķēles darbībām digitālās televīzijas projektā ir saskatāms pamats tiesai reaģēt un lemt jautājumu par iespējamu viņa atbildību par nepatiesu liecību došanu tiesā, uzskata lietas prokurors Monvīds Zelčs.

Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, šobrīd procesa virzītājs digitālās televīzijas lietā ir tiesa, tāpēc tās kompetencē ir izlemt jautājumu par Šķēles iespējamo atbildību nepatiesu liecību došanā. Par šiem jautājumiem prokurors jau septembrī runājis tiesu debatēs.

Zelčs atgādināja, ka nepatiesu liecību došanu no Šķēles puses vismaz vienā gadījumā savā spriedumā bija konstatējusi jau pirmās instances tiesa. Uz to prokurors norādījis tiesu debatēs apelācijas instances tiesai.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" pagājušā svētdienā ziņoja, ka, atceļot arestu 3,3 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 2,8 miljoniem eiro) Maltas bankā, lielāko daļu naudas iegūtu bijušais premjers un Tautas partijas (TP) dibinātājs Šķēle.

2015.gadā pirmās instances tiesa septiņiem apsūdzētajiem šajā lietā piesprieda reālus cietumsodus, bet vēl sešiem - naudas sodus. Šajā spriedumā tiesnesis lēma atcelt arestu 3,3 miljoniem ASV dolāru Maltas bankā, jo apsūdzētais Andrejs Ēķis bija aizņēmies naudu no Šķēles, kura starp apsūdzētajiem nebija, un zaudējumus valstij atmaksājis.

Taču arests naudai Maltas bankā aizvien ir spēkā, jo digitālās televīzijas lietu apelācijas instancē izskata Rīgas apgabaltiesa. Prokurors Zelčs uzskata, ka naudu kā noziedzīgi iegūtu nedrīkst atbrīvot. Viņaprāt, šī nauda ir atlikums no kopumā noziedzīgi iegūtiem vairāk nekā 6 miljoniem dolāru, kas pilnā apmērā kvalificējas kā noziedzīgi iegūta manta, kas ir konfiscējama valsts labā.

Prokurors ir pārliecināts, ka pēc kriminālprocesa ierosināšanas Šķēle gandrīz pilnībā pārņēma visu projektu. Digitālā televīzija Latvijā tika ieviesta ar tām pašām iekārtām, kuras pirms prokuratūras iejaukšanās solīja piegādāt britu pastkastītes firma "Kempmayer". Viņaprāt, Šķēle šo projektu pārņēma pilnībā vai vismaz 90% apmērā.

Apsūdzības uzturētājs ir pārliecināts, ka Šķēle digitālās televīzijas projektā nebija "garām ejošs" interesents vai "vizionārs", kā izteicies Šķēles ģimenes firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultants Harijs Krongorns. Prokurors vairākos jautājumos no Šķēles puses saskata nepatiesu liecību došanu. Prokurors uzskata, ka tiesā iegūtās ziņas par Šķēli jāizmeklē.

2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Source

LETA

Tags

Andrejs Ēķis ASV Ģenerālprokuratūra Kempmayer Latvijas Televīzija Rīgas apgabaltiesa Tautas partija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form