Pētījumā aptaujāti 856 skolotāji, kas ir 5% no skolotāju skaita vispārizglītojošās dienas skolās. Pētījuma autore norāda, ka arī neviens no sešiem ekspertiem neuzskata, ka pašreizējais modelis ir pilnībā izstrādāts.
Aptauja pedagogu vidū tika veikta vairākās klašu grupās. Visvairāk neapmierināti ir 1.-4.klases skolotāji, no kuriem pilnībā neapmierināti ir 34% no aptaujātajiem respondentiem, vairāk neapmierināti nekā apmierināti ir 42% no aptaujātajiem respondentiem. Savukārt 5.-9.klases skolotāju vidū pilnībā neapmierināti ar modeli ir 38% no aptaujātajiem respondentiem, bet vairāk neapmierināti nekā apmierināti ir 39% no respondentiem.
Savukārt apmierinātību ar šo finansēšanas modeli vairāk izsaka 10.-12.klases skolotāji, kur 25% no aptaujātajiem skolotājiem ir vairāk apmierināti nekā neapmierināti un 4% ir pilnībā apmierināti. Šajā klašu grupā neapmierinātību pauda 68% aptaujāto pedagogu.
Skolotājiem tika vaicāts arī par to, kā mainījusies darba samaksa pēc finansēšanas modeļa "Nauda seko skolēnam" ieviešanas, un 59% pauduši, ka darba samaksa ir samazinājusies.
To, ka atalgojums ir palielinājies, norādījuši vien 10%, bet 20% saka, ka tas nav mainījusies.
Jau vēstīts, ka pedagogu darba samaksu ietekmējošie faktori nenodrošina taisnīgu un motivējošu atalgojumu vispārējās izglītības iestādēs Latvijā, šodien, prezentējot pētījumu par darba samaksu, sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperte sociāli ekonomiskajos jautājumos Ilze Priževoite.
Tādējādi apstiprinājusies pētījumā izvirzītā hipotēze. Viņa stāstīja, ka pētījumā analizēta pašreizējā pedagogu darba samaksas sistēma. Tāpat viņa ir iesniegusi pilnveidei vairākus priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), pašvaldībām un arodbiedrībai.
Priževoite secināja, ka pedagogu darba samaksu ietekmē skolēnu skaits izglītības iestādēs, klases grupas koeficients, pedagoģisko likmju skaits, pedagoģiskā darba slodze, pedagoģiskā darba samaksas likme un kvalitātes pakāpes.
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norādīja, ka finansēšanas modelis "Nauda seko skolēnam" radot strīdus pašu pedagogu starpā, kā arī pretnostata mazās lauku skolas lielajām pilsētas skolām. Viņasprāt, šis pētījums apliecinot, ka ir laiks meklēt citu finansēšanas modeli.
Pētījuma prezentācijā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Viņš klātesošajiem ministrs atkārtoti apliecināja, ka pedagogu algas ir viena no viņa galvenajām prioritātēm. Viņš izteica pateicību sociālajiem partneriem par aktīvu darbu pie pedagogu motivācijas programmas izstrādes un informatīvā ziņojuma saskaņošanas.
"Saskaņā ar šobrīd izstrādāto motivācijas programmu ar 2014.gada 1.septembri pedagogi saņems lielākas algas, taču mēs izprotam situāciju un meklēsim iespējas celt atalgojumu arī ātrāk par nākamā gada 1.septembri", uzsvēra ministrs. Viņš arī noradīja, ka jaunā motivācijas programma arī paredz mazināt nevienlīdzību starp pedagogiem. "Mēs redzam, ka sistēma "Nauda seko skolēnam" ne visos gadījumos strādā tā, kā tas bija plānots, un rezultātā skolotāji laukos un pilsētās par vienu un to pašu darbu saņem atšķirīgu atalgojumu. Jaunā atalgojuma programma paredz, ka šī nevienlīdzība tiks mazināta un lauku skolotāju algu pieaugums būs lielāks nekā pārējiem," sacīja Dombrovskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
