"Pašlaik vērtējam iespējas par to, kādu palīdzību un kādā veidā Ukrainai papildus sniegt, ņemot vērā esošo situāciju," portālam "Delfi" sacīja Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvis Kaspars Galkins.
Tāpat arī tiek veidots koordinācijas mehānisms, informē Galkins.
Vēstīts, ka Ukraina jau ilgāk par diennakti cīnās pret Krievijas karaspēku, un ir slēgta Ukrainas gaisa telpa.
Jau ziņots, ka trešdien, 23. februārī, Latvija ir nogādājusi Ukrainā pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger", lai stiprinātu Ukrainas bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spējas un spēju aizsargāt savus iedzīvotājus no Krievijas agresijas.
Iepriekš izskanējis, ka Ukrainai netrūkst karavīru, taču trūkst bruņojuma.
"Stinger" ir vienas no visvairāk ražotajām, kaujas apstākļos pārbaudītākajām un efektīvākajām individuālajām pretgaisa aizsardzības sistēmām, ko izmanto arī daudzas no Latvijas sabiedrotajām valstīm, piemēram, ASV, Lielbritānija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Somija, Norvēģija un Lietuva.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins naktī uz ceturtdienu ap 4.50 (pēc Latvijas un Ukrainas laika), visticamāk, iepriekš ierakstītā uzrunā pasludināja specoperācijas sākumu pret neatkarīgo Ukrainu. Līdz ar šo paziņojumu Krievijas spēki uzsākuši jaunu posmu 2014. gadā sāktajā kaimiņvalsts terorizēšanā.
Ukrainas Bruņotie spēki informē, ka viss sākās pulksten 5.00 ar armijas vienību apšaudīšanu valsts austrumos un raķešu triecieniem pa lidostām, kā arī militārajiem objektiem. Sekojušas artilērijas apšaudes pa pierobežas teritorijām.
Krievijas spēki šķērsojuši Ukrainas robežu gan no Baltkrievijas, gan okupētās Krimas, gan Krievijas puses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
