Apvainojumi, vardarbība un fiksācija kā sods – Tiesībsarga biroja secinātais pārbaudēs slimnīcā 'Ainaži'
Foto: Shutterstock

VSIA "Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži"" bērni sastapušies ar apvainojumiem un vardarbības gan no slimnīcas personāla, gan pašu pacientu puses, kā arī ar fiksācija un injekcijas izmantotas kā soda veids, liecina Saeimā iesniegtais Tiesībsarga ziņojums par 2018. gadu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau ziņots, ka Tiesībsargs par slimnīcā konstatētajiem bērnu tiesību pārkāpumiem iesniedza iesniegumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot uzsākt kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem slimnīcas personāla un vadības rīcībā. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļa 2018. gada 14. februārī sāka kriminālprocesu par iespējamu cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgajiem, kas ievietoti slimnīcā, pēc Krimināllikuma 174. panta 1. daļas.

Saeimā iesniegtais Tiesībsarga ziņojums par 2018. gadu liecina, ka Tiesībsargs 2017. gadā bija saņēmis vairākus iesniegumus par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem VSIA "Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži"". Iesniegumos minētie pārkāpumi aptvēra ļoti plašas jomas, tāpēc tika nolemts veikt vispārēju monitoringa vizīti, piesaistot tiesībsarga eksperti – sertificētu psihiatri Lienu Jorenu. 2018. gada 18. janvārī un 22. janvārī notika iepriekš nepieteiktas vizītes slimnīcā, bet trešā vizīte 2018. gada 30. janvārī bija iepriekš pieteikta.

Vizītēs atbildīgās personas konstatēja, ka slimnīcā bija 80 gultasvietas, un vizītes laikā tur atradās 74 bērni: 24 no ģimenēm, 32 no pašvaldību bērnunamiem, pieci no valsts sociālās aprūpes 40 centriem, pieci no audžuģimenēm un astoņi no aizbildņu ģimenēm.

Pārbaudēs bērnu stāstītais par notiekošo slimnīcā sakritis, un tas piešķir ticamību viņu paustajam, teikts ziņojumā, kur arī papildināts, ka bērni savstarpēji nesatikās un nekādā veidā nevarēja sarunāt, ko stāstīs sarunās ar Tiesībsarga biroja darbiniekiem.

Vairāki bērni norādījuši, ka personāls nemitīgi sauc bērnus par mežoņiem, narkomāniem un citādi apvaino. Bērni stāstījuši par epizodēm, kad personāls mazākus bērnus baro "ar varu", liekot karoti mutē līdz rīklei. Bērni spējuši norādīt uz konkrētām darbiniecēm, kuras ir īstenojušas vardarbību pret bērniem. Piemēram, no rītiem modinot, ar varu norauj segu un izgrūž no gultas. Bērni pārbaudēs arī stāstījuši, ka slimnīcas personāls vienmēr draud ar "grāmatu", kas nozīmē, ka pārkāpumu ierakstīs Notikumu žurnālā, un tādēļ var iedot "poti" vai pagarināt palikšanu slimnīcā.

Kāda slimnīcas paciente informējusi, ka māsiņa tīši iespiedusi viņas roku durvīs, kad meitene nepakļāvās aizrādījumam nākt palātā. Par to ziņojusi, bet no vadītājas nekāda rīcība nav sekojusi. Sāpošai rokai tikai uzlikta ziede. Par darbinieku rīcību bērni nevienam nav sūdzējušies, jo baidījušies par sekām, proti, potēšanas un piesiešanas. Bērni stāstījuši par konkrētu māsiņu, kura regulāri kliedz uz bērniem un īpaši izceļas ar savu slikto attieksmi. "Novērots, ka māsiņa ar karoti situsi pa zēna galvu, bet, barojot ar karoti mazo puiku un nesagaidot, kad viņš izēdis muti, tajā lika jau nākamo porciju. Par šiem faktiem tiesībsargs informēja ģenerālprokuroru," teikts ziņojumā.

No bērnu stāstītā un ierakstiem Notikumu žurnālā secināms, ka Slimnīcā ir plaši izplatīta bērnu savstarpējā, arī seksuālā, vardarbība, liecina Tiesībsarga biroja atklājumi. Atsevišķi izraksti no Slimnīcas I (zēnu) nodaļas Notikumu žurnāla satur informāciju par seksuālās vardarbības pret bērniem gadījumiem. Turklāt no ziņojuma secināms, ka bērnus, kuriem ir nosliece uz seksuālu vardarbību pret apkārtējajiem, slimnīcā nenošķir. Piemēram, kāds pacients, kuram ir šādas tieksmes, tiesībsarga vizītes laikā uzturējies istabā kopā ar diviem puikām, bet atkārtotās vizītes laikā slimnīcas iedotajā palātu aprakstā zēns bija ievietots istabā kopā ar četriem citiem puikām. Ņemot vērā minēto, Tiesībsarga birojs norāda, ka ir pamats uzskatīt, ka ne iestādes vadītāja, ne personāls nereaģēja uz seksuālās vardarbības gadījumiem, izņemot to reģistrāciju, kā arī neveica darbības, lai tos novērstu. Amatpersonu bezdarbības rezultātā bērni bija pakļauti seksuālās vardarbības riskam, uzskata Tiesībsarga birojs.

Sarunās ar ekspertiem bērni arī norādījuši, ka personāls nereti iesaista citus slimnīcas bērnus, lai savaldītu uzbudināto bērnu, piemēram, viņi stāstījuši atgadījumu, kur viens no personāla palūdzis lielākam bērnam iesist pa seju citam bērnam, lai tas nomierinās, kamēr viņu piesien personāls. Tiesībsarga biroja darbinieku vizītes laikā novērots, ka lielākie bērni mazākos var "aizvilkt" uz savu palātu, uz ko nekad nav sekojusi nekāda personāla reakcija. Tiesībsarga birojs secina ka bērni, iespējams, varētu būt izmantoti, lai "savaldītu" mazākos bērnus.

Tāpat vizītēs nebija atrodamas ziņas par to, ka incidentos cietušo bērnu vecāki ir tikuši informēti par vardarbības gadījumu, kā arī citas ziņas par to, kādas darbības ir veiktas, lai novērstu atkārtotu vardarbību. Sarunās ar bērnu likumiskajiem pārstāvjiem noskaidrots, ka viņi par vardarbības gadījumiem nav informēti. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka ne tikai iestādes vadītāja, bet arī personāls nereaģē uz bērnu vardarbību, un, vērtējot Notikumu žurnālu ierakstus, secināms, ka tas tiek uzskatīts par normu, teikts ziņojumā.

Arī intervējot vairākas medicīnas māsas un sociālo darbinieci, eksperti noskaidrojuši, ka bērnu savstarpējā vardarbība iestādē ir ierasta lieta. Amatpersonu bezdarbības rezultātā bērni bijuši pakļauti kā fiziskas, tā emocionālas vardarbības riskam.

Attiecībā uz fiksāciju jeb piesiešanu pie gultas, bērni sarunās ar ekspertiem norādījuši, ka tad, kad ieradušies Tiesībsarga biroja pārstāvji, slimnīcas personālam radies apjukums – visi piesietie bērni tikuši atsieti un siksnas noslēptas. Visas meitenes norādījušas uz konkrētu meiteni, kura turēta piesieta pie gultas ilgāk nekā nedēļu. Kāda meitene atklājusi, ka viņas palātā ir bijušas piesietas pie gultas divas meitenes par to, ka neklausīja personālu. Bērni arī stāstījuši, ka mazos bērnus sien pie gultas, jo māsiņas nevar tikt ar viņiem galā.

Vizīšu ietvaros tiesībsarga rīcībā nonāca informācija par dažādiem bērnu fiksācijas gadījumiem, tostarp bērni tikuši fiksēti un tādējādi sodīti arī par bēgšanas mēģinājumiem, kas nav normatīvajos aktos paredzētais fiksācijas mērķis. Turklāt bērni tikuši fiksēti citu bērnu klātbūtnē, kas ir absolūti nepieļaujami, vērtē Tiesībsarga birojs. Ziņojumā Tiesībsarga birojs norāda, ka ar savām darbībām attiecībā uz fiksācijas pielietošanu slimnīcas personāls ierobežo bērna tiesības uz neaizskaramību un personisko brīvību, kuru garantē Satversmes 94.pants. Ņemot vērā, ka minētās darbības veiktas, neievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, slimnīcas amatpersonu un darbinieku rīcībā ir saskatāmas iespējama noziedzīga nodarījuma pazīmes, atbildība par kurām paredzēta Krimināllikuma 152. pantā - nelikumīga brīvības atņemšana.

Vēl cita veida sods, kas piemērots pret bērniem, ir "terapijas nozīmēšana", kas saskaņā ar bērnu liecībām ir zāļu potēšana sēžas muskulatūrā, kas izraisa ilgstošas sāpes, liecina ziņojums. Vairāki bērni Tiesībsarga biroja darbiniekiem norādījuši, ka nepaklausīgajiem, piemēram, ja prasās mājās dod sāpīgas potes. Kāda meitene norādījusi, ka viņa nav sieta pie gultas, bet par nepaklausību viņai nedēļu trīs reizes dienā potētas ļoti sāpīgas potes. Viņa nav varējusi nosēdēt, gulējusi vairāk uz vēdera. Potes viņai sākts potēt pēc tam, kad sastrīdējusies un sakāvusies ar citu meiteni, kas viņu apsaukājusi. Māsiņas reizēm apzināti uzsitot pa potētajām vietām, jo tad ļoti sāpot, rakstīts ziņojumā.

Šādās slimnīcas personāla darbībās Tiesībsarga birojs saskata iespējama noziedzīga nodarījuma pazīmes, atbildība par kurām paredzēta Krimināllikuma 174. pantā - cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo.

Tāpat Tiesībsarga birojs vizītēs konstatējis tādus pārkāpumus kā privātuma ierobežošana, bērnu neinformēšana par ārstniecību, kā arī iespējamu nepietiekamu ēdiena daudzuma nodrošināšanu bērniem, higiēnas līdzekļu nepieejamību palātās.

Tiesībsarga ziņojumu par 2018. gadu, tostarp par pārbaudēs psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži" konstatēto, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzklausīs otrdien, 5. martā.

Jau vēstīts, ka 2017.gadā Tiesībsarga birojā saņemti vairāki iesniegumi no vecākiempar iespējamajiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Iesniegumos minēta bērnu prettiesiska ievietošana, bērnu tiesību pārkāpumi.

Tiesībsargs Juris Jansons toreiz pauda, ka bērni stāstījuši, ka par nepaklausību tiek sodīti ar potēm un piesiešanu pie gultas.

Jansons skaidroja, ka bērni "Ainažos" nedrīkst zvanīt saviem tuviniekiem, savukārt, kad vecāki zvana uz slimnīcu, sarunas tiek noklausītas. Tiek pārbaudīta arī bērnu korespondence. Konstatēts, ka atsevišķos dokumentos tiek pievienotas bērnu vēstules, kas dodot pamatu domāt, ka vēstules nenonāk līdz mājām un tuviniekiem.

Savukārt kāda pacienta tēvs raidījumam "LNT ziņas" iepriekš stāstīja, ka viņa bērns slimnīcā ticis barots nepietiekoši, proti, tikai "tik daudz, lai izdzīvotu", turklāt neesot pieļauta nekādu personīgo mantu turēšana istabā. Bērna istabā esot bijušas tikai gultas un skapis.

Saistībā ar Veselības inspekcijas (VI) un tiesībsarga konstatētajiem pārkāpumiem slimnīcā tās vadītāja Ilona Balode uz izmeklēšanas laiku no amata tika atstādināta.

Tiesībsarga birojs Valsts darba inspekcijai lūdza savas kompetences ietvaros veikt pilnīgu pārbaudi slimnīcā darba tiesisko attiecību ievērošanā, izvērtējot iespējamos darba tiesisko attiecību pārkāpumus slimnīcā par visiem slimnīcas darbiniekiem. Valsts darba inspekcija 2018. gada 8. februārī sāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Inspekcija konstatēja virkni Darba likuma pārkāpumu, tai skaitā neprecīzu darba laika uzskaiti. Bijušajai slimnīcas valdes loceklei par to piemērots administratīvais sods.

Tiesībsargs lūdza arī Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) savas kompetences ietvaros veikt pilnīgu pārbaudi slimnīcā bērnu ēdināšanas nodrošināšanā un uztura normu kontroli. PVD secinājis, ka izstrādātā ēdienkarte atsevišķos posmos neatbilst noteiktajām prasībām. Lai slimnīcas pacientiem izstrādātu ēdienkarti atbilstoši noteiktajām prasībām un ņemtu vērā arī citus, normatīvajos aktos neiekļautus, ar veselīgu uzturu saistītus jautājumus, PVD ieteicis piesaistīt ārstniecības personu ar dietologa, diētas māsas vai uztura speciālista kvalifikāciju un zināšanām. Tāpat PVD konstatējis arī citas neatbilstības normatīvajos aktos noteiktajam.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Saeima Satversme Tiesībsargs Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form