Atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem varētu sniegt no ministrijās pārpalikušās naudas  (24)

Ministrs informēja, ka ceturtdien, 14. oktobrī, uz sēdi sanāks viņa vadītā darba grupa, kas arī iepriekš lēmusi par atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem darba devējiem un ņēmējiem.

Reirs atzina, ka šoreiz situācija ir sarežģītāka, jo nav īsti citu valstu piemēru, kurās tiktu sniegts atbalsts situācijā, kad pakalpojumus iespējams sniegt pret Covid-19 vakcinētajiem.

Pēc finanšu ministra teiktā, šonedēļ plānots apzināt tās nozares, kuras ārkārtējās situācijas laikā izsludināto ierobežojumu dēļ būs "slēgtas" un kuras nebūs.

Runājot par iespējamajiem finanšu avotiem valsts atbalsta programmām, Reirs atzina, ka primāri finansējumu iecerēts rast no ministriju pašu līdzekļiem, kas šogad nebūs iztērēti.

"Šie līdzekļi tiks novirzīti atbalstam. Kāds tas būs? Par to spriedīsim ceturtdien. Bet līdzekļi būs," solīja Reirs.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 8. oktobra ārkārtas sēdē vienojās no pirmdienas, 11. oktobra, valstī izsludināt ārkārtējo situāciju ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. Vienlaikus tika lemts par ierobežojumiem dažādās nozarēs.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) sēdes noslēgumā uzsvēra, ka no plānotajiem ierobežojumiem visvairāk cietīs Ekonomikas un Kultūras ministriju pārraudzītās jomās. Attiecīgi kultūras ministrs vēlējās valdības sēdes protokolā ietvert punktu, paredzot, ka abas ministrijas nedēļas laikā sagatavo un iesniedz izskatīšanai valdībā ar Finanšu ministriju saskaņotus normatīvos aktus ar priekšlikumiem atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka patlaban nebūtu korekti lemt par atbalstu tikai divām jomām. Reirs aicināja kolēģus jautājumu par atbalsta pasākumiem risināt tā, kā tas ticis darīts līdz šim, proti, iesniegt priekšlikumus izskatīšanai finanšu ministra vadītajā darba grupā, kas priekšlikumus izvērtē un lemj par to tālāko virzību izskatīšanai valdība, kas pieņem gala lēmumu par atbalsta piešķiršanu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) secināja, ka saistībā ar ierobežojumiem būs jālemj par dažādiem atbalsta mehānismiem un šis būs turpmākās darba kārtības jautājums.

Jau vēstīts, ka vēstīts, ka gadījumā, ja Ministru kabinets lems par jauniem ierobežojumiem, kas varētu skart atsevišķas nozares, valsts šīm nozarēm un tajās nodarbinātajiem nodrošinās krīzes atbalsta programmas.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) portālam "Delfi" iepriekš atzina, ka Ekonomikas ministrija (EM) jau ir apzinājusi iespējamās atbalsta programmas, kas būtiski neatšķirsies no tām, kādas bija ieviestas iepriekš. EM papildināja ministra teikto, norādot, ka gadījumā, ja Covid-19 izplatības ierobežošanas dēļ tiks ieviesti drošības pasākumi, kas būtiski ierobežos uzņēmējdarbību vai kādu no tautsaimniecības nozarēm, ministrija aicinās lemt par valsts atbalstu uzņēmējiem.

"Jau iepriekšējā Covid-19 vilnī tika īstenotas vairāk nekā 20 atbalsta programmas, no kurām pieprasītākās bija dīkstāves atbalsts, darba algas subsīdija daļēji nodarbinātiem darbiniekiem un apgrozāmo līdzekļu grants. Līdz ar to esam gatavi operatīvi aktualizēt un ieviest šīs atbalsta programmas, ja valdība lems par to nepieciešamību un finansējuma piešķiršanu," norādīja EM pārstāvji.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis portālam "Delfi" sacīja, ka gadījumā, ja valdība pieņems lēmumu par iespējamu atbalstu kādām nozarēm, tad ministrija nodrošinās nepieciešamos resursus atbalsta sniegšanai.