Pret Covid-19 potētajiem jārēķinās ar neērtībām; nevakcinētajiem – ar ierobežojumiem lielveikalos
Foto: F64

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Krīzes vadības padome pēc desmit stundu ilgām diskusijām naktī uz piektdienu vienojusies par nepieciešamību valstī izsludināt trīs mēnešus ilgu ārkārtējo situāciju, kā arī paredzēt ierobežojumus pret Covid-19 nevakcinētajiem. Tāpat nelieli epidemioloģiskās drošības pasākumi attieksies uz poti saņēmušajiem un Covid-19 izslimojušajiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kariņš pēc sēdes preses konferencē informēja, ka turpmāk ierobežojumi galvenokārt attieksies uz nevakcinēto cilvēku iespējām saņemt pakalpojumus, bet arī vakcinētajiem cilvēkiem būs jādomā par kontaktu mazināšanu.

Pēc premjera teiktā, ierobežojumi neskars izglītības procesu, tomēr visiem bērniem skolās būs jāvalkā mutes un deguna aizsargmaskas. Kā vēlāk papildināja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), turpretim interešu izglītība uz ārkārtējās situācijas laiku tiks būtiski ierobežota.

Krīzes vadības padome lēmusi visā publiskajā sektorā noteikt pienākumu vakcinēties pret Covid-19, tāpat plānots paredzēt plašākas prasības vakcinēties privātajā sektorā strādājošajiem.

Ierobežojumi skars arī veikalu darbību, proti, valdība plāno lemt par to darba laika ierobežošanu, kā arī veikali būs pieejami tikai cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai šīs slimības pārslimošanas faktu. Izņēmums būs pirmās nepieciešamības preču veikali, piemēram, pārtikas.

Tāpat plānots noteikt pienākumu veikt darbu attālināti. Kariņš sacīja, ka uz ārkārtējās situācijas laiku arī valdība strādās attālināti.

Tāpat premjers pauda, ka visās iekštelpās, kurās varēs notikt pasākumi, tos varēs apmeklēt tikai vakcinēti vai Covid-19 pārslimojuši iedzīvotāji, publiskajos pasākumos tiks paredzēts apmeklētāju skaita ierobežojums un pilnīgi visiem apmeklētājiem būs jāvalkā mutes un deguna aizsargmaskas.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) piebilda, ka ārkārtējās situācijas laikā iekštelpās notiekoša pasākuma telpas piepildījums varēs būt 60%. Tāpat ministrs atzina, ka tiklīdz šīs izmaiņas stāsies spēkā, noteikti būs situācijas, kad valstij nāksies atlīdzināt iedzīvotājiem naudu par iegādātajām biļetēm.

Kariņš atzina, ka Krīzes vadības padomes sēdē daudz tika runāts arī par drošības pasākumu kontroli. Pēc premjera teiktā, Valsts policijas priekšnieks apliecinājis policijas gatavību kontrolēt to, vai tiek ievēroti epidemioloģiskās drošības pasākumi, vienlaikus šī pienākuma veikšanai plānots mobilizēt arī citas uzraugošās iestādes.

Ministru prezidents arī norādīja, ka svarīgs elements Krīzes vadības padomes lēmumā ir arī stimulējošu pasākumu ieviešana, lai veicinātu vakcināciju senioru grupā. Konkrētus priekšlikumus patlaban izstrādā Veselības, Labklājības un Finanšu ministrijas.

Gala lēmums būs jāpieņem Ministru kabinetam, plānots, ka valdības sēde norisināsies piektdien.

Likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.

"Delfi" jau vēstīja, ka Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdē ceturtdien pieņemts lēmums izsludināt ārkārtējo situāciju medicīnā Latvijā. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā joprojām straujo saslimstības ar Covid-19 kāpumu un pieaugošo slimnīcu noslodzi.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ceturtdien preses konferencē skaidroja, ka ārkārtējā situācija veselības aprūpes nozarē nozīmē, ka slimnīcām būs plašākas iespējas ātrāk un izlēmīgāk rīkoties ar to rīcībā esošajiem resursiem, piemēram, lai operatīvi veselības aprūpē iesaistītu medicīnas personālu, kas ikdienā nestrādā ar infekcijas pacientiem, citādāk plānot darba un atvaļinājumu grafiku, lai virzītos uz neatliekamās un akūtās aprūpes sniegšanu, tam visam notiekot uz plānveida veselības aprūpes atlikšanas rēķina.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs mediju pārstāvjus informēja, ka epidemioloģiskā situācija strauji pasliktinās, proti, pēdējās septiņās dienās pieaudzis pozitīvo testu īpatsvars līdz 7% dienā, kas nozīmē: no 100 testētajiem septiņiem cilvēkiem konstatēta saslimšana. Tāpat pēdējās septiņās dienās par 46% pieaudzis kumulatīvais stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Aizvadītās nedēļas laikā no Covid-19 bojā gājuši 60 cilvēki.

Tāpat vēstīts, ka gadījumā, ja Ministru kabinets lems par jauniem ierobežojumiem, kas varētu skart atsevišķas nozares, valsts šīm nozarēm un tajās nodarbinātajiem nodrošinās krīzes atbalsta programmas.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) portālam "Delfi" iepriekš atzina, ka Ekonomikas ministrija (EM) jau ir apzinājusi iespējamās atbalsta programmas, kas būtiski neatšķirsies no tām, kādas bija ieviestas iepriekš. EM papildināja ministra teikto, norādot, ka gadījumā, ja Covid-19 izplatības ierobežošanas dēļ tiks ieviesti drošības pasākumi, kas būtiski ierobežos uzņēmējdarbību vai kādu no tautsaimniecības nozarēm, ministrija aicinās lemt par valsts atbalstu uzņēmējiem.

"Jau iepriekšējā Covid-19 vilnī tika īstenotas vairāk nekā 20 atbalsta programmas, no kurām pieprasītākās bija dīkstāves atbalsts, darba algas subsīdija daļēji nodarbinātiem darbiniekiem un apgrozāmo līdzekļu grants. Līdz ar to esam gatavi operatīvi aktualizēt un ieviest šīs atbalsta programmas, ja valdība lems par to nepieciešamību un finansējuma piešķiršanu," norādīja EM pārstāvji.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis portālam "Delfi" sacīja, ka gadījumā, ja valdība pieņems lēmumu par iespējamu atbalstu kādām nozarēm, tad ministrija nodrošinās nepieciešamos resursus atbalsta sniegšanai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Jānis Vitenbergs Daniels Pavļuts Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Ministru kabinets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form