Foto: LETA

Gadījumā, ja Ministru kabinets šonedēļ lems par jauniem ierobežojumiem, kas varētu skart atsevišķas nozares, valsts šīm nozarēm un tajās nodarbinātajiem nodrošinās krīzes atbalsta programmas, noskaidroja portāls "Delfi".

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) portālam "Delfi" atzina, ka pagaidām vēl nav zināms, kādu epidemioloģiskās drošības pasākumu kopumu varētu piedāvāt eksperti, tomēr ministrs atbalsta viedokli, ka, ieviešot ierobežojumus atsevišķās nozarēs, tām ir jāparedz arī valsts atbalsts.

Pēc Vitenberga teiktā, Ekonomikas ministrija (EM) jau ir apzinājusi iespējamās atbalsta programmas, kas būtiski neatšķirsies no tām, kādas bija ieviestas iepriekš. EM papildināja ministra teikto, norādot, ka gadījumā, ja Covid-19 izplatības ierobežošanas dēļ tiks ieviesti drošības pasākumi, kas būtiski ierobežos uzņēmējdarbību vai kādu no tautsaimniecības nozarēm, ministrija aicinās lemt par valsts atbalstu uzņēmējiem.

"Jau iepriekšējā Covid-19 vilnī tika īstenotas vairāk nekā 20 atbalsta programmas, no kurām pieprasītākās bija dīkstāves atbalsts, darba algas subsīdija daļēji nodarbinātiem darbiniekiem un apgrozāmo līdzekļu grants. Līdz ar to esam gatavi operatīvi aktualizēt un ieviest šīs atbalsta programmas, ja valdība lems par to nepieciešamību un finansējuma piešķiršanu," norādīja EM pārstāvji.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis portālam "Delfi" sacīja, ka gadījumā, ja valdība pieņems lēmumu par iespējamu atbalstu kādām nozarēm, tad ministrija nodrošinās nepieciešamos resursus atbalsta sniegšanai.

Aicināts vērtēt izskanējušo priekšlikumu uz laiku liegt iepirkties konkrētos veikalos, Vitenbergs norādīja, ka šis priekšlikums nav pieņemams, jo tādējādi tiks atkārtotas pagājušā gada kļūdas, piemēram, veikalos atļaujot iegādāties tikai konkrētas preces. "Ja to pieņems, tad iedzīvotāji drūzmēsies citos veikalos. Līdzīgs modelis ir Lietuvā, kas šo modeli tomēr atzinusi par neveiksmīgu," secināja Vitenbergs.

Vienlaikus ekonomikas ministrs pauda, ka, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, nav šaubu, ka arī tirdzniecības nozarē būs nepieciešamas ieviest papildus drošības prasības.

Jau ziņots, ka ceturtdien valdība plāno lemt par turpmāko rīcību epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai. Otrdien notika Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Krīzes vadības padomes sēde, kurā trīs stundu laikā puses tomēr nevienojās par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) portālam "Delfi" atklāja, ka otrdienas sanāksmē tika uzklausīts diezgan "dramatisks ziņojums" par epidemioloģiskās situācijas prognozēm, bet nekādi lēmumi netika pieņemti

Pēc ministra teiktā, šobrīd tiek strādāts ar dažādiem rīcības variantiem, proti, kāda būtu drošības pasākumu ietekme, ja tos attiecinātu tikai uz nevakcinētajiem pret Covid-19 un ja tos attiecinātu gan uz vakcinētajiem, gan uz nevakcinētajiem cilvēkiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu papildināt šā gada budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamos līdzekļus par 300 miljoniem eiro, tādējādi šogad neparedzētiem gadījumiem kopumā ir novirzīti teju divi miljardi eiro. No minētās budžeta programmas tiek segti izdevumi, kas radušies Covid-19 izraisītās krīzes dēļ.

Līdz šim visvairāk līdzekļu piešķirti FM un Labklājības ministrijai, lai nodrošinātu valsts atbalsta programmas Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem, tostarp dīkstāves pabalstiem, algu subsīdijām, uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai u.c. pasākumiem.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!