Atsāks pasažieru pārvadājumus starp Baltijas valstīm; mazturīgajiem valdība nodrošinās maskas (plkst.18:10)
Foto: DELFI

Ceturtdien ārkārtas sēdē Ministru kabinets pieņēmis virkni ar Covid-19 pandēmijas dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju saistītus lēmumus, tajā skaitā paplašināts dīkstāves pabalstu saņēmēju loks, kā arī lemts par pabalstu palielināšanu bērnu vecākiem. Ministru kabinets arī lēma par to, kā notiks ceļošana Baltijas valstu robežās no 15. maija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma


Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc valdības sēdes atzina, ka, pateicoties labajai sadarbībai starp valdību un sabiedrību, Latvija turpina kontrolēt Covid-19 izplatību valstī, un mēs esam gatavi iet soli tālāk, izveidojot Baltijas valstu ceļošanas un brīvas pārvietošanās telpu. Tāpēc valdība lēmusi no piektdienas, 15. maija, šādu telpu izveidot.

Tas nozīmē, ka Baltijas valstu iedzīvotāji varēs brīvi ceļot Baltijas valstu iekšienē, bet ceļotājiem no ārpuses būs jāievēro 14 dienu pašizolācija. Valdības vadītājs arī paskaidroja, ka gadījumā, ja kāds Latvijas iedzīvotājs ierodas Lietuvā vai Igaunijā no citas valsts, tad viņš pašizolācijas laiku var pavadīt Latvijā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), runājot par Baltijas valstu ceļošanas telpu, pauda cerību, ka tas būs labs signāls ekonomiskās aktivitātes veicināšanai. Ministrs atzina, ka tas ir process, kurā "būs zināma pierīvēšanās" un vēl būs nepieciešams pilnveidot procedūras.

Rinkēvičs atgādināja, ka piektdien triju Baltijas valstu ārlietu ministri parakstīs memorandu par ierobežojumu atcelšanu savstarpējā kustībā starp Baltijas valstīm, un kopā ar to spēkā stāsies arī valstu Veselību ministriju kopīgā nostāja par epidemioloģiskajām prasībām, kā arī informācijas apmaiņa starp Baltijas valstīm par personām, kas ierodas Baltijas valstīs no citām valstīm. Šīm personām ir pilnībā jāievēro attiecīgo valstu regulējums un 14 dienu pašizolācija, paskaidroja ministrs.

Ražos maskas Latvijā

Kā otru būtisku lēmumu, kas stimulēs ražošanu Latvijā, Kariņš minēja lēmumu pasūtīt 400 000 higiēnisko sejas aizsargmasku vietējiem ražotājiem, ko valdība pēc tam izplatīs maznodrošinātiem iedzīvotājiem lietošanai sabiedriskajā transportā. "Tās būs mazgājamas, vairākas reizes lietojamas," teica Kariņš, uzsverot, ka tādējādi valdība grib panākt pretī sabiedrībai, lai ir vieglāk ievērot obligāto prasību lietot mutes un deguna aizsegu sabiedriskajā transportā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) paskaidroja, ka ministrija aktīvi strādā pie tā, lai ar šādiem masku iepirkumiem sildītu valsts ekonomiku. Ministrija jau ir aptaujājusi vairāk nekā 30 uzņēmējus, kā arī kopā ar RTU izstrādāta specifikācija vienotas kvalitātes nodrošināšanai. 12 uzņēmumi ir pauduši gatavību sākt ražošanu. Kopumā tas varētu izmaksāt ap 200 000 eiro, jo vienas maskas cena tiek lēsta no 50 centiem uz augšu. Tas varētu būtu tuvāko dažu nedēļu jautājums, lai ministrija veiktu iepirkumu un maskas nonāktu pie iedzīvotājiem, sacīja Vitenbergs.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) valdības lēmumu par higiēniskajām maskām vērtēja kā ļoti būtisku, jo novērojumi liecina, ka cilvēki vēl pierod un mācās lietot maskas sabiedriskajā transportā. Ministre uzsvēra, ka cilvēkiem pareizi jālieto mutes un deguna aizsegus. Tiekot strādāts arī pie tā, lai transporta līdzekļos būtu izvietotas instrukcijas, kā pareizi lietojamas maskas.

Valdība arī lēmusi ārkārtējās situācijas laikā aizliegt bērnu izklaides pasākumu norisi iekštelpās, piemēram, bērnu viesību organizēšanu, izklaides un atrakciju centru, batutu parku, bērnu rotaļu istabu, bērnu pieskatīšanas istabu darbību, tai skaitā tirdzniecības centros. Viņķele paskaidroja, ka, vērtējot epidemiologu ieteikumus, konstatēts, ka šīs izklaižu istabas vēl nav droši lietojamas. Ir lieliskas iespējas visu vecumu bērniem izmantot iespēju spēļu laukumos, mudināja ministre.

Kā ceļosim Baltijā

Valdība lēma no 15. maija atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no un uz Lietuvu un Igauniju. Grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus starp Baltijas valstīm no 15. maija. Savukārt starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem uz citiem galamērķiem joprojām būs nepieciešama satiksmes ministra atļauja, informē Satiksmes ministrija.

Valdība arī lēma, ka satiksmes ministrs var noteikt ierobežojumus un nosacījumus starptautisko pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumu veikšanai.

Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Lietuvu vai Igauniju, kā arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kuri Latviju šķērso tranzītā, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā. Arī personām, kas tranzītā šķērso Latviju, ja personai ir biļete tālākam starptautiskam pasažieru pārvadājumam, vai tā Latviju šķērso ar savu vai citas personas transportlīdzekli, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā.

Grozījumi rīkojumā nosaka, ka personas, kas ieradušās Latvijā no ārvalstīm, izņemot Igauniju un Lietuvu, sabiedrisko transportu drīkst izmantot tikai tādā gadījumā, ja ir jānokļūst pašizolācijas vietā, turklāt tām sabiedriskajā transportā ir jālieto mutes un deguna aizsegs.

No 15. maija savstarpējās Baltijas valstu robežas tiek atvērtas brīvai iedzīvotāju kustībai. Starp Baltijas valstīm bez ierobežojumiem varēs ceļot valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ceļot starp Baltijas valstīm varēs, ja persona pēdējās 14 dienās nebūs apmeklējusi citas valstis vai tai nebūs noteikta pašizolācija vai karantīna.

Vairo pabalstu saņēmēju loku

Ministru kabineta sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, vēl vairāk paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku un pagarinot termiņu iesnieguma iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aprīli, portālu "Delfi" informēja Ekonomikas ministrijā.

Pēc šo grozījumu stāšanās spēkā dīkstāves pabalstam varēs pieteikt arī darbiniekus, kuri veic pedagoģisko vai radošo darbu valsts vai pašvaldību institūcijā vai kapitālsabiedrībā, un kuru ieņēmumi no tās nepārsniedz 430 eiro mēnesī.

Tāpat līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikts, ka pabalstu varēs saņemt arī darbinieki, kuri vienlaikus veic saimniecisko darbību un kuru ieņēmumi no tās nepārsniedz 430 eiro mēnesī. Līdz ar to pabalsta saņemšanai varēs pieteikties, piemēram, tulkotāji, pasniedzēji, kultūrizglītības jomā uz nepilnu darba slodzi strādājošie pedagogi, nepilnas slodzes aktieri kādā no valsts teātriem un citi, kuru ieņēmumi nepārsniedz 430 eiro mēnesī.

Vienlaikus MK noteikumos precizēta normas attiecībā uz iesnieguma iesniegšanas kārtību, nosakot, ka par šā gada aprīli darba devējs iesniegumu VID var iesniegt līdz šā gada 20. maijam. Vienlaikus noteikts, ja dīkstāves pabalsts par aprīli pieprasīts līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, VID to pieņem un izskata atbilstoši veiktajiem grozījumiem. Tāpat MK noteikumos noteikts termiņš, kādā var pieteikties pabalstam par maiju un jūniju.

Noteikts arī, ka Covid-19 izraisītās krīzes skartajam darba devējam jāiesniedz iesniegums dīkstāves pabalsta saņemšanai VID arī gadījumos, kad uz to ir attiecināms kāds no noteikumos minētajiem nosacījumiem dīkstāves pabalsta nepiešķiršanai, lai tādējādi tā darbinieks varētu kvalificēties dīkstāves palīdzības pabalsta saņemšanai.

Ņemot vērā pagarināto ārkārtējo situāciju, MK noteikumos precizēts, ka apgrozījuma samazinājumu, kas ir viens no dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritērijiem, VID var vērtēt arī par 2020. gada maija un jūnija mēnešiem.

MK noteikumos arī precizēts termina "eksports" lietojums, izmantojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā sniegto eksporta definējumu, attiecinot to gan uz preču, gan arī pakalpojumu eksportu, gan uz ES valstīm, gan uz trešajām valstīm.

Atbalsts par bērnu kopšanu

Par laika periodu, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību (no šā gada 12. marta līdz 9. jūnijam), personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, bērna kopšanas pabalsta apmērs ir 171 eiro (līdz šim – 42,69 eiro) mēnesī, par MK lemto informē Labklājības ministrija (LM).

Bērna kopšanas pabalsta apmērs mēnesī tiek paaugstināts no 42,69 eiro uz 171 eiro arī tām personām, kuras kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās pabalstu noteiktajā apmērā un neizmaksāto starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Valdība arī lēmusi, ka par laiku, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, personām, kurām šajā periodā ir tiesības uz piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, tiks izmaksāta vienreizēja piemaksa 150 eiro apmērā.

Šāds lēmums pieņemts, lai sniegtu papildu finansiālo atbalstu ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, laikā, kad visā valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ sakarā ar Covid-19 izplatību ir noteikti vairāki valsts līmeņa ierobežojumi, t.sk. slēgtas izglītības iestādes, dienas aprūpes centri, kā arī ir ierobežota ārstniecības pakalpojumu pieejamība, skaidro LM.

Tiesības uz vienreizējo piemaksu ir arī personām, kuru bērni,ar invaliditāti ārkārtējās situācijas laikā jau ir sasnieguši vai sasniegs pilngadību. Vienreizējās piemaksas izmaksu nodrošinās VSAA, izmaksājot to līdz 30. jūnijam uz tās personas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu, uz kuru tiek vai tika izmaksāta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti.

LM norāda, ka šobrīd spēkā esošajos tiesību aktos nav atrunāts, vai un kā dīkstāves pabalsta, dīkstāves palīdzības pabalsta un vecāku pabalsta turpinājuma saņemšanas periods ietekmēs vidējās apdrošināšanas algas aprēķinu, pieprasot kādu no sociālās apdrošināšanas pabalstiem.

Tāpēc valdības sēdē pieņemti vairāki normatīvie akti, kas nosaka kārtību, kā aprēķināmi sociālās apdrošināšanas pabalsti, ja persona vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu.

Grozījums Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" paredz, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta, slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda izslēdz tās kalendārās dienas, par kurām persona saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu un vecāku pabalsta turpinājumu.

Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 21. oktobra noteikumos "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" nosaka, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda izslēdz kalendāra dienas, par kurām persona saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu un vecāku pabalsta turpinājumu.

Savukārt grozījums Ministru kabineta 1999. gada 16. februāra noteikumos "Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība" paredz, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalsta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību un apbedīšanas pabalsta sakarā ar apgādnieka nāvi, ko izraisījis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, apmēra noteikšanai no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda izslēdz tās kalendārās dienas, par kurām persona saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības un vecāku pabalsta turpinājumu.

Platības maksājumi kā aizdevums

Valdība arī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Valsts atbalsts īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi". Tas paredz lauksaimniekiem vienoto platības maksājuma avansu piešķirt kā īstermiņa bezprocentu aizdevumu, lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi. Savukārt lauksaimniecības primāro produktu ražotājiem un lauksaimniekiem stabilizēs naudas plūsmu, kā arī nodrošinās ekonomisko dzīvotspēju un attīstību, informē ZM.

Noteikumos paredzēts, ka īstermiņa aizdevumu līdz 2020. gada 31. decembrim piešķirs lauksaimniekiem kā "de minimis" atbalstu vai arī kā saskaņotu valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, ja lauksaimniekam trīs pēdējos fiskālajos gados piešķirtā "de minimis" atbalsta kopējā summa ir sasniegusi 25 000 eiro.

Īstermiņa aizdevumu aprēķinās no vienotā platības maksājuma avansa apmēra, ņemot vērā šādus noteikumu projekta nosacījumus – īstermiņa aizdevuma minimālā summa – 700 eiro; atbalsta likme noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru; saskaņotā valsts atbalsta īstermiņa aizdevuma maksimālā summa – 100 000 eiro. Iesniegumu īstermiņa aizdevuma saņemšanai lauksaimnieki varēs Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegt no 2020. gada 20. maija līdz 15. augustam.

LAD ieturēs izmaksāto īstermiņa aizdevuma summu no lauksaimniekam aprēķinātās avansa maksājuma summas vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātajām platībām. Plānotais atbalsta saņēmēju skaits – 15,2 tūkstoši lauksaimniecības primāro produktu ražotāju ar kopējo deklarēto platību 1,5 miljoni ha. Īstermiņa aizdevumu kopējā summa ir 60 miljoni eiro, kam papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 2029 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, un infekcija apstiprināta 11 cilvēkiem.

Latvijā kopā veikti 83 275 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 962 personām. Kopumā Latvijā reģistrēti 627 no Covid-19 izveseļojušies cilvēki un 19 – miruši.

Pēdējās diennakts laikā stacionēti trīs pacienti. Kopā stacionāros ārstējas 27 pacienti: 25 pacienti ar vidēji smagu, divi pacienti ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 118 pacienti, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija. Valdība ceturtdien, 7. maijā, lēmusi pagarināt to līdz 9. jūnijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. Vienlaikus lemts par virknes ierobežojumu mazināšanu laikā no 12. maija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Koronavīruss Covid-19 Eiropas Komisija Labklājības ministrija Ministru kabinets Zemkopības ministrija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form