Augstskolu pārvaldības reforma, papildu 300 miljoni neparedzētiem gadījumiem un iespējamas nometnes bērniem
Foto: LETA

Ministru kabinets otrdien, 12. maijā, lēma atbalstīt tālāku augstskolu pārvaldības reformas virzību, kas paredz augstākās izglītības institūciju tipoloģiju noteikšanu un padomju ieviešanu šajās izglītības iestādēs. Vienlaikus otrdien valdība pieņēma lēmumu novirzīt papildu 300 miljonus eiro izdevumiem neparedzētiem gadījumiem, bet vasarā pieļāva ļaut organizēt nometnes bērniem. Portāls "Delfi" piedāvāja tiešraidē sekot līdzi preses konferencei, kurā politiķi skaidroja pieņemtos lēmumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pasākumā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministre Ilze Viņķele (AP), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Kariņš savā runā akcentēja valdības apstiprinātos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz šo izglītības iestāžu pārvaldības reformu, kā arī Ministru kabienta pieņemto lēmumu palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem par 300 miljoniem eiro.

"Šādā veidā apliecinām mūsu apņēmību turpināt atbalstīt gan mūsu valsts uzņēmumus, gan darbiniekus, kuri ir nonākuši dažādās grūtības. Tostarp tā ir nauda, kas palīdzēs turpināt pieņemt lēmumus, kas sildīs mūsu ekonomiku. Ļoti konkrēts lēmums, kas parāda to, ka mēs saprotam, ka šajā krīzē mēs nesavelkam jostas, bet turpinām ieguldīt naudu," sacīja premjers.

Reirs papildināja Kariņa teikto, norādot, ka lēmumam par papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir nepieciešams arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalsts, kuru valdība cer sagaidīt tuvākajā laikā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai ir pietiekami daudz līdzekļu, lai valsts varētu iegādāties individuālos medicīniskos aizsarglīdzekļus, Reirs atbildēju apstiprinoši, norādot, ka nauda šīm precēm ir piešķirta vairākiem mēnešiem.

"No jaunajiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šeit finansējums nav paredzēts, bet, ņemot vērā, ka šīs preces ir vajadzīgas ļoti lielā daudzumā, tas nozīmē, ja būs iespēja iegādāties lielākas partijas, tad atbildīga institūcija nāks uz valdību uz prasīs papildu līdzekļus, bet pašreiz līdzekļi ir piešķirti vairākiem mēnešiem," sacīja Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka valsts, sākot ar 1. jūniju, varētu daļēji segt algu izmaksas eksportējošos uzņēmumos strādājošajiem – par šo iniciatīvu iepriekš tika panākta konceptuāla vienošanās Reira vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības veicināšanai.

"Mērķauditorija ir eksportējošie uzņēmumi, jo praktiski šiem uzņēmumiem ir nepieciešams palīdzēt saglabāt konkurētspēju tirgū, jo pašreizējā situācijā, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, ļoti daudz uzņēmēju nāks tirgū piedāvāt savu preci. Līdz ar to viens no veidiem, kā to darīt un samazināt izmaksas, ir pret to dīkstāves daļu subsidēt darba vietas, jo arī uzņēmumam noslodze nav pilnā apmērā," skaidroja Reirs.

Savukārt veselības ministre preses konferencē akcentēja, ka no 13. maija tiek atjaunota virkne plānveida sekundāro ambulatoro un stacionāro pakalpojumu, piemēram, acu operācijas vai invazīvās radioloģijas pakalpojumi.

"Šeit lūdzu iedzīvotāju izpratni, jo ārstniecības iestādēm būs nepieciešams laiks, lai atjaunotu gan pierakstus, gan arī atjaunotu šo pakalpojumu sniegšanu," teica Viņķele, paužot cerību, ka jau nedēļas laikā iedzīvotāji varēs saņemt šos pakalpojumus.

Vienlaikus Veselības ministrija ir saņēmusi informāciju, ka virkne pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina izklaides pasākumus bērniem, aktīvi cenšas atjaunot savu darbību. Viņķele aicināja vecākus rūpīgi izvērtēt, vai pasākums bērniem ar "bumbu vannu" ir nepieciešams, uzsverot, ka "bumbu vannās" ir faktiski neiespējami nodrošināt efektīvu dezinfekciju. Tādēļ viņa aicina pakalpojuma sniedzējus un vecākus būt apzinīgiem un izvērtēt šādu pasākumu nepieciešamību.

Tāpat Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumu atļaut rīkot bērnu nometnes, žurnālistus informēja Šuplinska. "Šobrīd tiek izstrādātas rekomendācijas nometņu darbībai, un tas ir nākamais solis, kas, iespējams, ar jūniju tiks ieviests," sacīja ministre.

Tāpat šobrīd ministrija saskaņo plānu, kas ir saistīts ar konkrētu cilvēku skaitu, izvietojumu un drošības pasākumiem, kas būs nepieciešams pasākumu organizētājiem.

"Esam ar Veselības ministriju jau runājuši, un jūnijā domājam aktivizēt kā interešu izglītību, tā arī nometņu darbību," skaidroja Šuplinska.

Jau vēstīts, ka otrdien Ministru kabinets atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbībā ar citu nozaru ministrijām, Pārresoru koordinācijas centru un nozares pārstāvjiem izstrādāto Augstskolu likuma grozījumu projektu, lai sāktu iedzīvināt konceptuālajā ziņojumā par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu paredzētos risinājumus.

Augstskolu likuma grozījumi paredz, ka visas augstskolas ir universitātes tipa institūcijas, kas īsteno pētniecībā balstītu augstāko izglītību un iedalās universitātēs, lietišķo zinātņu augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās, portāls "Delfi" uzzināja ministrijā.

Atbilstoši pasaules praksei augstskolu pārvaldībā tiek nodalīta akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšana.

Lai to īstenotu, iekšējā pārvaldībā tiek izveidotas augstskolu padomes, kuru uzdevums ir, stiprinot augstskolu autonomiju, atvērtību un visu procesu caurspīdīgumu, virzīt augstskolu stratēģisko attīstību, kamēr senāta uzdevums – risināt zinātnes un izglītības jautājumus, nodrošinot akadēmisko brīvību un akadēmiskā personāla ekselenci.

"Augstskolu likuma grozījumi ir pirmais solis augstskolu pārvaldības reformā, tai pašā laikā ir vitāli svarīgi spert arī nākamos, pārveidojot akadēmiskā personāla slodzes veidošanās principus, pilnveidot karjeras un izaugsmes sistēmu, paredzot, ka docētājs augstskolā ir studiju, zinātniskā un "trešās misijas" darba veicējs," vērtē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Portāls "Delfi" arī ziņoja, ka veselības ministre pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ja saglabāsies kritiskā situācija ar individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamību mediķiem, pāris nedēļu laikā būs jālemj par veselības aprūpes pakalpojumu samazināšanu. Ministre arī norādīja, ka pašreizējie respiratoru krājumi varētu drīzumā beigties, tāpat līdzīga situācija ir ar atsevišķiem citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem mediķiem.

Politiķe atzina, ka viens no variantiem, kā mazināt aizsardzības līdzekļu pieejamības trūkumu, ir otrdienas valdības sēdē apstiprināt jautājumu par miljons respiratoru kravas kvalitātes pārbaudi Somijā.

Viņķele stāstīja, ka minētā krava pašlaik atrodas noliktavā Latvijā, bet tai nepieciešams veikt kvalitātes pārbaudi, ko var izdarīt Somijā. "Lai gan tā nav sertificēta laboratorija, taču ar tajā veiktajiem pārbaužu rezultātiem mēs varam gūt pārliecību, ka šajā kravā esošie respiratori ir droši lietošanai. Var teikt, ka tāds "kara laika" risinājums ir atrasts," sacīja ministre.

Valdība otrdien nolēma piešķirt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) 15 375 eiro, lai varētu izpildīt spēkā stājušos tiesas spriedumu par nemantiska kaitējuma kompensāciju 1997. gadā Talsu traģēdijā cietušam cilvēkam.

Rīkojuma projektā par naudas piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem anotācijā teikts, ka 19. februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nosprieda piedzīt VUGD personā par labu Mārim Haselbaumam atlīdzību par nemantisko kaitējumu 15 000 eiro apmērā un tiesāšanās izdevumus 375 eiro apmērā un noraidīt prasību daļā par 185 000 eiro piedziņu.

Tāpat pieņemts lēmums vēl vairāk stiprināt elektrostaciju, kuras pārdod saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros, uzraudzību, tostarp nosakot kārtību, kādā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) varēs pieņemt lēmumu par atbalsta izmaksas apturēšanu komersantam, ja tas nav nomaksājis Elektroenerģijas tirgus likumā minēto uzraudzības nodevu

Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos tiek iekļauts regulējums kārtībai, kādā BVKB varēs pieņemt lēmumu par nepamatoti saņemta valsts atbalsta atgūšanu no komersanta, kurš pārdod saražoto elektroenerģiju OI ietvaros, piemēram, gadījumos, kad nav iesniegts gada pārskats, elektrostacija neatbilst Ministru kabineta noteikumos minētajiem kritērijiem vai arī atkārtoti netiek nodrošināta iespēja kontroles grupai veikt elektrostacijas pārbaudi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Būvniecības valsts kontroles birojs Ilga Šuplinska Koronavīruss Covid-19 IZM Ilze Viņķele Izglītības un zinātnes ministrija Ministru kabinets VUGD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form