Auštrevičs: baidos no politiskās fragmentēšanās Baltijā
Foto: LETA

"Krievija sev kaimiņos ir attīstījusi jauna tipa valstis, kuras neokupē un neanektē, bet valda tajās no iekšienes caur politiskajām partijām, tādēļ es lielā mērā baidos no politiskās fragmentācijas Baltijā," sarunā ar portālu "Delfi" teica Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Lietuvas Petrs Auštrevičs (ALDE).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar Auštreviču "Delfi" tikās decembra EP sesijā Strasbūrā, kad viņš parlamentā informēja par "Ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē 2017. gadā un Eiropas Savienības politiku saistībā ar to". Taujāts par lielākajiem riskiem, ko saistībā ar demokrātiju un cilvēktiesībām Auštrevičs novērojis Baltijas valstīs, deputāts izcēla ne vien politisko sašķeltību, bet arī arvien pieaugošo populismu: "Rodas arvien vairāk mazu, nenozīmīgu politisko spēku, kuri nevar savā starpā vienoties, visi spēlē, kā paši saka, – demokrātisko spēli, taču beigās rezultāts nav vērā ņemams."

Taujāts par to, kāda ir situācija Lietuvā, Auštrevičs norādīja, ka tā būtiski neatšķiras no situācijas citviet Eiropā, arī Latvijas dienvidu kaimiņvalstī populisms ir kļuvis skaļāks. "Mēs saskaramies ar lielu dilemmu mūsu politiskajā dzīvē, taču cilvēkiem, iespējams, ir apnikušas klasiskās partijas, viņi meklē ko jaunu, bet tam jaunajam nav gana laba piedāvājuma," pauda deputāts. To būtu iespējams risināt, izglītojot sabiedrību, proti, attīstot kritisko domāšanu, spēju veidot neatkarīgu viedokli par notikumiem politikā un mudinot "domāt kā pilsoņiem, nevis patērētājiem".

Deputāts ir pārliecināts, ka Baltijas valstis ir lieliski "demokrātijas skolēni" un labākais attīstības piemērs bijušajām Padomju Savienības valstīm, taču, lai progresu turpinātu, jaunajai politiskajai elitei jāsaprot, ka laiks mainīt fokusu no kvantitātes uz kvalitāti.

Vienlaikus viņš arī uzsver – lai gan Latvija, Lietuva un Igaunija tikko nosvinēja simtgadi, patiesi brīvas tās bijušas vien pusi šī laika, tādēļ mēs nevaram būt gluži tai pašā punktā, kurā ir valstis, kas stabilitāti bauda ilgāk. "Mums jābūt reālistiem, pirmskara periods un tagad 30 gadi – tas ir viss, kas mums ir. Mums vajag ilgāku laika posmu. Taču mēs nevaram šķērdēt laiku un gaidīt, kad tas pienāks. Iespējams, mums ir vēsturiska misija – mums ir jāizdodas. Ja mums neizdosies, Austrumi būs ļoti apmierināti," pauda deputāts.

Vārda brīvība Krievijā

Runājot par situāciju Baltijas valstu austrumu kaimiņvalstī Krievijā, Auštrevičs izcēla vārda brīvības trūkumu un mediju kontroli, proti, viņaprāt, nav redzams neviens brīvs medijs, kam būtu vērā ņemama ietekme uz Krievijas sabiedrību. "Protams, vēsture, šovinisms pret ārvalstīm, tuviem kaimiņiem, manuprāt, ir ļoti bīstams. Nedomāju, ka tas ir bez sekām, jo krievi tiek piepumpēti ar ziņojumu, ka visi apkārt ir Krievijas ienaidnieki," skaidroja deputāts, piebilstot, ka "mēs vēlamies, lai Krievijai klājas labi, bet demokrātiskos un legālos veidos".

Taujāts par to, kā Eiropai nodot redzējumu par savām vērtībām Krievijai, Auštrevičs pauda pārliecību, ka jāturpina uzturēt saikni ar tās iedzīvotājiem, gan izsniedzot vīzas, gan gādājot, lai sabiedrībai būtu pieejama neatkarīga informācija: "Uzskatu, ka mums vajadzētu darīt kaut ko vairāk, lai sasniegtu Krievijas sabiedrību ar neatkarīgu, alternatīvu informāciju. Mēs to nedarām pietiekamā apjomā. Eiropas ziņas krievu valodā nav izcilas, mēs par to maksājam, taču mums pietiekamā apjomā neizdodas veidot to, ko vajadzēja."

Pasaules karstie punkti

Pērn decembrī apritēja 70 gadi, kopš ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, taču, kā teica Auštrevičs, pasaulē šobrīd ir vērojama tendence mēģināt apšaubīt vispārējās cilvēktiesības un ignorēt starptautiskās vienošanās. Ja šobrīd pasaules valstīm būtu jāvienojas un jāparaksta šāds universāls dokuments, nav garantijas, ka tas izdotos, lēsa deputāts, skaidrojot, ka ir mainījusies cilvēku uztvere un attieksme. Proti, ir valstis, kas vēlas vispārējās tiesības aizstāt ar nacionālām vai reģionālām tiesībām, sakot, ka "vispārējās tiesības nav mums – mēs neesam tajā līmenī, mums ir savas specifiskās vērtības, vēsture – tās [vispārējās tiesības – aut.] ir pretrunā ar mūsu identitāti".

Prezentējot ziņojumu parlamentā, Auštrevičs norādīja, ka 2017. gadā pasaulē palielinājies kā cilvēktiesību pārkāpumu, tā arī konfliktu un demokrātijas krīžu skaits, jo īpaši ietekmējot visvieglāk ievainojamās sabiedrības grupas. Runājot ar portālu "Delfi" par cilvēktiesību un demokrātijas ziņojumā secināto, deputāts kā būtiskāko un bažas raisošāko tendenci, kas, visticamāk, turpināsies arī nākotnē, minēja pilsoniskās sabiedrības sarukumu, proti: "Tie, kuri ir pie varas, ieņem arvien augstākas pozīcijas, sabiedrība tiek apklusināta, ignorēta, ar to manipulē dažādos veidos, jo īpaši ar dezinformāciju."

Tāpat viņš atgādināja par pieaugošo terorisma līmeni, saucot to par "dinamītu zem stabilas sabiedrības pamatiem", jo tādējādi ļaudis tiek iebiedēti, kas savukārt rada augsni populistiem, kuri šīs bailes var izmantot savā labā.

ES izgāšanās konfliktu risināšanā

Turpinot apspriest tendences pasaulē, Auštrevičs norādīja – Eiropas Savienībai (ES) līdz šim nav izdevies atrisināt ilgtermiņa konfliktus, piemēram, Afganistānā un daudzās Āfrikas valstīs, jo īpaši Sāhelas zonā. Tas savukārt radījis ačgārnu situāciju, proti, ES tuvējos reģionos ļaudis dzīvo krietni sliktāk nekā Eiropā. "ES tuvējai apkārtnei ir jābūt daudz labākai, tā ir pelnījusi būt labāka. ES attīstība ir pilnībā atrauta no tuvāko reģionu attīstības," klāstīja parlamentārietis, uzreiz gan norādot, ka nespēj izskaidrot, kādēļ šīs valstis nav mācījušās no ES pieredzes.

"Kopumā ir sava veida plaisa starptautiskajās struktūrās, sākot no tirdzniecības līgumiem un beidzot ar starptautiskiem nolīgumiem. Mēs izgāzāmies, mēģinot vienoties par vienotu attieksmi pret migrāciju, brīvo tirdzniecību, starptautisko tiesību sistēmu utt.," pauda Auštrevičs.

Lai gan globālā mērogā vienoties par kopīgu nostāju dažādos jautājumos ir liels un dažkārt nesekmīgs izaicinājums, deputāts neuzskata, ka starptautiskās organizācijas tādēļ būtu jāatzīst par nespējīgām un nederīgām. Nepilnības var atrast jebkurā starptautiskajā institūcijā, pauda Auštrevičs, piekrītot, ka tām ir nepieciešami uzlabojumi, vienlaikus uzsverot – alternatīvu šīm organizācijām nav. "Domāju, ka cilvēki pasauli uztver ar acīm, ne smadzenēm," teica deputāts, skaidrojot, ka šī iemesla dēļ daļa sabiedrības tic ziņām, kas stāsta par starptautiskās sistēmas izgāšanos.

Lai gan tendences cilvēktiesību un demokrātijas jomā pasaulē šobrīd ir negatīvas, Auštrevičs EP uzsvēra, ka, strādājot pie ziņojuma, saglabājis optimismu, jo izjutis spēcīgu parlamenta politisko atbalstu galvenajiem darba mērķiem, kas saistīti ar cilvēktiesību aizsargāšanu. "Bija spēcīga izpratne un atbalsts tam, ka ES ir un būtu jāpaliek līderei cilvēktiesību jomā pasaulē un ANO sistēmā," debatēs par ziņojumu teica deputāts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Baltija Eiropas Parlaments Krievija Lasāmgabali Lietuva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form