Bebri pavērš zobus pret Torņakalnu
Foto: DELFI

Zemesgabalu Torņakalnā, kur Latvijas Universitātes (LU) lolotās studentu pilsētiņas ēkas aug kā sēnes pēc lietus, Rīgas dome saista ar vērienīgiem, taču neskaidriem nākotnes plāniem. Kamēr "Rail Baltica" meklē īsto vietu tuneļa rakšanai, bet pašvaldība cenšas "atsiet" multimodālo transporta mezglu, varu domei piederošajā zemesgabalā ir uzurpējuši bebri, pārvēršot bijušos mazdārziņus par pašu spēkiem appludinātu karalisti.

Pirms astoņiem gadiem Torņakalna teritorijā starp dzelzceļa staciju, Vilkaines ielu, Vienības gatvi un Jelgavas ielu pletās mazdārziņi ar necilām mājiņām, taču nu uz šejieni ceļu mēro ap 1500 studentu no piecām LU fakultātēm. Kad 2015. gadā atvērtajam Dabaszinātņu akadēmiskajam centram šoruden pievienosies Zinātņu māja, bet vēlāk arī Rakstu māja, Torņakalnā mācīsies 80% no aptuveni 14 000 LU studentiem.

Lai gan studenti jau pieraduši, ka rudens un pavasara rītos ceļš no vilciena stacijas līdz augstskolas durvīm līdzinās slalomam pa dubļu un peļķu trasi, augusta sākumā šeit pavērās neierasta ainava. Dubļainajā ūdenī līdz ar nolūzušiem kokiem uzpeldēja visa draza, kas šeit vairāku gadu garumā sakrājusies.

"Te šobrīd ir izveidojies dzīvais dabas stūrītis," saka LU rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Edīte Megne. Viņa skaidro, ka Torņakalna pārpurvošanos veicinājusi arī universitātes ēku celtniecība. "Būvējot ir izjaukta dabīgā meliorācijas sistēma. Jau pavasarī teritorija bija pārpurvojusies, taču ūdens līmenis strauji kritās pēc tam, kad būvnieks izveidoja caurdūrumu zem Jelgavas ielas un uzstādīja sūkņus," atminas Megne.

Pārmetumus neatzīst abu ēku būvniece pilnsabiedrība "LNK Industries Group". Uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns norāda, ka būvlaukuma zona ir nodrošināta ar meliorācijas sistēmu, bet niedres un citi palieņu pļavām raksturīgie augi zelt sākuši, vēl pirms uzņēmums sāka celt kopumā ap 70 miljoniem eiro vērtās ēkas – Dabas māju un Zinātņu māju. Pārpurvojuma veidošanās iemesls viņam neesot zināms, bet, iespējams, vainojams ir lietus, kas dažbrīd spēj pārpludināt arī galvaspilsētas ielas.

Šobrīd LU piederošā zeme līdzās Dabas mājai ir sausa. Būvnieki to regulāri tīrot. Zeme starp dzelzceļa un Vienības gatves uzbērumiem pieder Rīgas domei, taču "de facto" noteicēji šeit ir bebri. Tā kā Pārdaugavas izpilddirekcija par zemesgabalu neliekas ne zinis, dabas inženieriem nekas neliedz šeit labiekārtot alas, celt aizsprostus, izbaudīt apkārtnes daudzveidīgo augu ēdienkarti, kā arī regulāri apraudzīt rosīgos būvniekus.

Vai bebru var būt par daudz?

Pēdējo vietējo bebru Latvijā nogalināja 1871. vai 1873. gadā, grāmatā "Dabas inženieris bebrs" raksta Mārtiņš Balodis. 1927. gadā divus bebru pārus ielaida Stendes upē. Vēlāk tiem piepulcēti vēl seši pāri, līdz beidzot ap 1960. gadu sākusies sugas dabiskā atjaunošanās.

PSRS sabrukums nesa patīkamu vēsti arī bebriem, jo tirgū strauji kritās bebrādu cenas. Līdz ar to laika posmā no 1992. līdz 2010. gadam bebru populācija auga tempā, ko apskaustu Latvijas demogrāfijas pētnieki, – no aptuveni 20 000 līdz gandrīz 90 000 īpatņu.

Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis stāsta, ka bebrs ir viens no retajiem dzīvniekiem, kas aktīvi maina apkārtējo vidi. Tāpēc Latvijā to var būt gan par daudz, gan par maz. "Ja bebru ir par maz, tas pasliktina dzīves vidi ūdensputniem un abiniekiem, kā arī plēsēju barības bāzi. Ja bebru ir par daudz, tie aizsprosto meliorācijas sistēmas, kā rezultātā tās vairs neveic savas nosusināšanas funkcijas, applūst meža platības, mežaudzes iznīkst un rodas materiālie zaudējumi. Bebru aizsprostu dēļ tiek izskalotas arī caurtekas un bojātas meža ceļu malas," skaidro Zihmanis.

Lai gan Latvijai optimālo bebru skaitu VMD nav aplēsis, zinātniskajās publikācijās pausts, ka tie ir 50 000 dabas inženieru. No šī skaitļa vairs nav tālu, jo pēc 2010. gada populācijas kāpuma dienests bebru pievienoja nelimitēto medījamo sugu dzīvnieku sarakstam. Ik gadu mednieki nomedī aptuveni 25 000 bebru, šo dzīvnieku skaitam Latvijā šobrīd svārstoties ap 60 000. Medību limitu atjaunot pagaidām nav plānots.

Neaizskaramie pilsētnieki

Drošībā no medniekiem ir tie bebri, kuri pamanās nokļūt apdzīvotās vietās, jo tur medības ir liegtas, paskaidro Zihmanis. Tos bez attiecīgās pašvaldības medību komisijas atļaujas arīdzan nav ļauts ķert un transportēt. Teju vienīgais drauds pilsētas bebriem ir tas pats, kura dēļ pērn Latvijā dzīvību zaudēja 136 cilvēki, – ceļu satiksmes negadījumi.

Spriežot pēc mediju virsrakstiem, varētu šķist, ka Rīgā dzīvo vien četri pilsētas kanāla bebri, kuriem Rīgas dome pērk pusdienas un ceļ sētiņas. Taču SIA "Rīgas meži" pagaidām vēl domes neapstiprinātajā pašvaldības mežu apsaimniekošanas plānā 2017.–2026. gadam rakstīts, ka galvaspilsētas teritorijas mežos līdz ar 16 lapsām, astoņiem jenotsuņiem un sešām caunām mīt aptuveni 100 bebru.

Mežacūku izķeršanai Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta paspārnē 2015. gadā izveidoja Medību koordinācijas komisiju, kas atļāva ģeogrāfiski vistuvākajam "Pierīgas mednieku klubam", talkā ņemot lamatas, dzīvniekus no ganībām lielpilsētā pārvietot uz tam piemērotākām teritorijām. Vajadzības gadījumā šī komisija lemtu arī par bebru likteni galvaspilsētā. Atšķirībā no mežacūku mātītēm, kas agresīvi aizstāv savus mazuļus, bebri cilvēkam draudus nerada, tāpēc dome mācās ar tiem sadzīvot.

"Bebri nodara postījumus kokiem, tomēr problēmas risinājums nav tik vienkāršs. Bebrs ir nometnieks, tam ir izteikta saikne ar reiz aizņemto teritoriju. Ņemot vērā bebru dzīvesveida specifiku, arī pilsētas ūdenstilpes bebriem ir pievilcīgas dzīvošanai. Bebru izķeršana dotu īslaicīgu rezultātu, un izķerto bebru vietā pilsētā ienāktu citi indivīdi, jo tehniski nav iespējams noslēgt bebru iekļūšanu pilsētā. Vēršam uzmanību, ka, neskatoties uz iedzīvotāju patiku vai nepatiku pret kādu konkrētu dzīvnieku sugu, ir jārēķinās, ka pilsētā bez cilvēka dzīvo arī citas dzīvas būtnes, un mums jāiemācās tās cienīt un sadzīvot ar tām," stāsta Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa.

Viņa norāda, ka jautājums par Rīgas bebru populācijas samazināšanu varētu kļūt aktuāls, ja pieaugs bebru nodarīto postījumu skaits. Dome nav aplēsusi, cik lielus zaudējumus pilsētas budžetam nodara bebru nedarbi. Medījamo dzīvnieku postījumu novēršanai, tostarp bebru dambju jaukšanai, 2016. gada medību sezonā Latvijā tērēti 267 328 eiro, minēts Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētījumā par mežsaimniecības ietekmi uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem.

Nelīdzēs arī izķeršana

Šaut pilsētā, protams, nedrīkst. Bebrus vajadzības gadījumā nāksies ķert ar lamatām. Taču tas būs ļoti sarežģīts uzdevums, prognozē Latvijas dāmu mednieču kluba "Lady Hunt" dibinātāja un žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.

"Ja jāķer pilsētas kanāla bebri, tad lamatas uzlikt ir grūti. Turklāt pastāv risks, ka suņiem, kaķiem, bērniem un citiem lamatas varētu šķist interesantas. Lamatas ir no metāla, ko var nodot uzpircējiem. Risks ir milzīgs," draudus ieskicē Dombrovska.

Medniece uzskata, ka efektīvāks veids bebru aizgaiņāšanai ir barības aizvākšana – jāizcērt krūmi un jāaizvāc koki. "Ja saglabājas miteklis, dambis un pārtika, tad tas vienkārši ir jauns dzīvoklis, kur ievākties nākamajam bebram. Daba tik ļoti spēj adaptēties visdažādākajiem apstākļiem neticamās vietās, ka cilvēks bieži no likumiskā un praktiskā viedokļa kļūst bezspēcīgs," pauž Dombrovska.

Torņakalna neskaidrā nākotne

Aizdzīt bebrus var ar buldozeru, ko pēc vairākiem gadiem Torņakalna "dabas stūrītī" plāno darīt Rīgas dome un "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas būvnieki.

Pašvaldība ar šīs teritorijas attīstīšanu saista lielus plānus. Nesen ar LU noslēgta sadarbība, lai līdzās studentu pilsētiņai taptu arī poliklīnika. Tāpat dome apņēmusies atvieglot studentu un citu interesantu nokļūšanu līdz akadēmiskajam centram.

Jau ilgāku laiku par mēles mežģi kalpo frāze "multimodālais transporta mezgls". Lai gan iepriekš izskanēja versija, ka uz Torņakalnu varētu pārcelties Rīgas Starptautiskā autoosta, nu šī iecere ir atmesta. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale maijā domniekiem stāstīja, ka autoostas pārcelšanos apturējusi "Rail Baltica" īstenotāja "RB Rail" novēlotā izpētes uzsākšana.

Tā kā "RB Rail" šobrīd nevar pateikt, kur Torņakalnā būvnieki raks tuneli dzelzceļa trasei, Rīgas dome nevar plānot savienojumus, kas nepieciešami transporta mezglam. Kamēr šis jautājums nav atrisināts, pašvaldība savu septiņu miljonu eiro projektu nevar uzsākt. Departaments šobrīd raksta pieteikumu Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistīšanai, kas, visticamāk, būs pieejami vien nākamajā plānošanas periodā pēc 2020. gada.

"Mezgla pilnvērtīgā izskatā nebūs. Varbūt būs pagaidu platformas, kur piestāt sabiedriskajam transportam. Līdz ar to autoosta varēs paredzēt tur kādu pieturvietu," maijā domē stāstīja Purmale. Arī Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence vēlreiz apstiprina, ka Torņakalna mezgls sniegs atbalstu Daugavas kreisā krasta reģionālā sabiedriskā transporta maršrutu apkalpošanai.

"RB Rail" reģionālais vadītājs Ģirts Bramans paskaidro, ka Torņakalna tunelis ir viens no lielākajiem "Rail Baltica" izaicinājumiem, jo tā būvniecība nedrīkst pārtraukt pašreizējās infrastruktūras darbu, kā arī tam jāiekļaujas pilsētvidē. Nākamā gada sākumā sāksies būvprojektēšana, kas arīdzan ļaus konkrētāk spriest par tuneli.

Skaidrs gan ir tas, ka līdz ar "Rail Baltica" būvniecību jaunu apveidu iegūs Torņakalna dzelzceļa stacija. Nāksies pārvietot arī līdzšinējā platuma sliežu peronu.

Uz šīm iecerēm paļaujas arī Pārdaugavas izpilddirekcija, kas apsaimnieko Torņakalna bebru oāzi. Šobrīd sakopt purvam līdzīgo teritoriju nav plānots, jo tur rosīties plāno Pilsētas attīstības departaments. Tāpēc bebri savās mājās var justies droši vismaz līdz 2021. gadam, kad varētu sākties "Rail Baltica" būvniecība.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Lasāmgabali Latvijas Universitāte Medības Rail Baltica Rīgas dome Rīgas meži Valsts meža dienests
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form